#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00201 Uniform title: candrajñānāgama vīraśaiva rescension Main title: candrajñānāgama vīraśaiva rescension Secondary title: candrajñānāgama kriyācaryāpādau Description: vīraśaiva rescension of the candrajñānāgama Notes: Made possible by the authorization and kind permission of ārādhya Candraśekharasvāmī head of jaṃgamavāḍī maṭha vārāṇasī and president of the śaivabhāratī - śodhapratiṣṭhāna Data entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S.G. Dyczkowski. Revision 0: January 18, 2010 Publisher : jaṃgamavāḍī maṭha Publication year : Publication city : Publication country : India #################################################### śodhaprakāśana - granthamālā candrajñānāgamaḥ (kriyā - caryāpādau) bhāṣānuvāda - ṭippaṇīsahitaḥ sampādakaḥ paṃ0 vrajavallabhadvivedaḥ śaivabhāratī - śodhapratiṣṭhāna - nideśakaḥ prakāśakaḥ śaivabhāratī - śodhapratiṣṭhānam jaṃgamavāḍī maṭha, vārāṇasī - 221001 candrajñānāgamaḥ prathamaḥ paṭalaḥ kaladhautācalottuṅgaśṛṅgariṅganniketanam | dharmamūrtidharaṃ śrīmanmahāvṛṣabhaketanam || 1 || anantarudrapramathapariṣannikaṣojjvalam | anantarudramāsādya dhiṣaṇo dhiṣaṇonnataḥ || 2 || parispṛśan śrīpadābjapīṭhaṃ mūrdhnā muhurmuhuḥ | baddhāñjaliḥ suprasādya nīcairvācamuvāca ha || 3 || bṛhaspatiruvāca bhagavan karuṇāsindho sarvajñānasamāśraya | nāviṣkṛtāśced bhavatā sphuṭamāgamasaṃhitāḥ || jagat kilāndhatāmisre nimajjed jñānavarjitam || 4 || avijñāyaiva yo loke bhavadāgamasaṃhitāḥ | vipaścitaṃ svaṃ manute na tasmād vidyate paśuḥ || 5 || p. 2) bhavatprasādasaṃpattyā bhavadīyāgamāmṛtam | nipīyaivāmaragururabhavaṃ siddhasādhanaḥ || 6 || ākarṇitā mayā bhāgāścandrajñānāgatāḥ śubhāḥ | bahavastadiha brūhi kṛpayā śivaśāsanam || 7 || mokṣadharmā viśeṣeṇa tatrocyanta iti śrutam | ahaṃ śrutena yena syāṃ viditāśeṣavedanaḥ || 8 || anantarudra uvāca yuktaṃ pṛṣṭaṃ hi sudhiyā tridiveśaguro tvayā | śṛṇuṣvāvahito bhutvā vakṣyāmi śivaśāsanam || 9 || paśupatipadārthanirvacanam brahmādyāḥ sthāvarāntantāśca devadevasya śūlinaḥ | paśavaḥ parikīrtyante saṃsāravaśavartinaḥ || 10 || teṣāṃ patitvād viśveśaḥ śivaḥ paśupatiḥ smṛtaḥ | malamāyādibhiḥ pāśaiḥ sa badhnāni paśūn patiḥ || 11 || p. 3) sa eva mocakasteṣāṃ bhaktyā samyagupāsitaḥ | caturviṃśatitattvānāṃ pāśatvam caturviṃśatitattvāni māyākarmaguṇā amī || viṣayā iti kathyante pāśā jīvanibandhanāḥ || 12 || brahmādistambaparyantān paśūn baddhvā maheśvaraḥ | pāśairetaiḥ patirdevaḥ kāryaṃ kārayati svakam || 13 || paraśivasyājñayā sarvajñatattvotpattiḥ tasyājñayā maheśasya prakṛtiḥ puruṣocitām | buddhiṃ prasūte sā buddhirahaṅkāramahaṅkṛtiḥ || 14 || indriyāṇi daśaikaṃ ca tanmātrapañcakaṃ tathā | śāsanād devadevasya śivasya śivadāyinaḥ || 15 || tanmātrāṇyapi tasyaiva śāsanena mahīyasā | mahābhūtānyaśeṣāṇi bhāvayantyanupūrvaśaḥ || 16 || p. 4) brahmādīnāṃ tṛṇāntānāṃ dehināṃ dehasaṃgatim | mahābhūtānyaśeṣāṇi janayanti śivājñayā || 17 || buddhyādīnāṃ vyāpārāḥ adhyavasyati vai buddhirahaṅkāro'bhimanyate | cittaṃ cetayate cā'pi manaḥ saṃkalpayatyapi || 18 || śrotrādīni ca gṛhṇanti śabdādīn viṣayān pṛthak | svāneva nānyān devasya divyenājñābalena vai || 19 || vāgādīnyapi yā nyāsaṃstāni karmendriyāṇi ca | yathā svaṃ karma kurvanti nānyat kiñcicchivājñayā || 20 || śabdādayo'pi gṛhyante kriyante vacanādayaḥ | avilaṅghyā hi sarveṣāmājñā śambhorgarīyasī || 21 || pañcabhūtotpattikathanam avakāśamaśeṣāṇāṃ bhūtānāṃ saṃprayacchati | ākāśaḥ parameśasya śāsanādeva sarvagaḥ || 22 || p. 5) prāṇādyaiśca tathā nāmabhedairantarbahirjagat | bibharti sarvaṃ śarvasya śāsanena prabhañjanaḥ || 23 || havyaṃ vahati devānāṃ kavyaṃ kavyāśināmapi | pākādyaṃ ca karotyagniḥ parameśvaraśāsanāt || 24 || sañjīvanādyaṃ sarvasya kurvantyāpaḥ śivājñayā | viśvambharā jagannityaṃ dhatte viśveśvarājñayā || 25 || dikpālānāṃ śivājñayaiva pravṛttiḥ devān pātyasurān hanti trilokānabhirakṣati | ājñayā tasya devendraḥ sarvadevairalaṅghyayā || 26 || p. 6) jīvatāṃ vyādhibhiḥ pīḍāṃ mṛtānāṃ caiva yātanāḥ | adhārmikāṇāṃ dharmeśaḥ karoti śivaśāsanāt || 27 || nir-ṛtirvidhihīnānāṃ phalaṃ harati karmaṇām | niśācarādhipatyaṃ ca kurute śaṅkarājñayā || 28 || ādhipatyamapāṃ nityaṃ kurute varuṇo'pi ca | pāśairbadhnāti badhyāṃśca parameśvaraśāsanāt || 29 || dadāti nityaṃ yakṣeśo draviṇaṃ draviṇeśvaraḥ | puṇyānurūpaṃ bhūtebhyaḥ puraśāsanaśāsanāt || 30 || karoti sampadaḥ śaśvajjñānaṃ cāpi sumedhasām | nigrahaṃ cāpyasādhūnāmīśānaḥ śivaśāsanāt || dhatte tu dharaṇīṃ mūrdhnā śeṣaḥ śivaniyogataḥ || 31 || p. 7) śivaśāsanādeva brahmādīnāṃ sṛṣṭyādikartṛtvam sṛjatyaśeṣamīśasya śāsanāccaturānanaḥ | tisṛbhirmūrtibhiḥ svābhiḥ pāti cānte nihanti ca || 32 || viṣṇuḥ pālayate viśvaṃ viśveśvaraniyogataḥ | sṛjate grasate cāpi svakābhistanubhistathā || 33 || haratyante jagat sarvaṃ harastasyaiva śāsanāt | sṛjatyapi ca viśvātmā tridhā bhinnastu rakṣati || 34 || śivaśāsanādeva kālādayaḥ pravartante kālaḥ karoti sakalaṃ kālaḥ saṃharati prajāḥ | kālaḥ pālayate viśvaṃ kālakālasya śāsanāt || 35 || tribhiraṃśairjagadbibhrat tejobhirvṛṣṭimādiśan | divi varṣatyasau bhānurdevadevasya śāsanāt || 36 || p. 8) puṣyatyoṣadhijātāni bhūtāni hlādayatyapi | devaiśca pīyate candraścandrabhūṣaṇaśāsanāt || 37 || ādityā vasavo rudrā aśvinau marutastathā | khecarā ṛṣayaḥ siddhā bhogino manujā mṛgāḥ || 38 || śivaśāsanādeva sthāvarajaṅgamādīnāṃ sṛṣṭiḥ paśavaḥ pakṣiṇaścaiva kīṭādyāḥ sthāvarāṇi ca | nadyaḥ samudrā girayaḥ kānanāni sarāṃsi ca || 39 || vedāḥ sāṅgāśca śāstrāṇi mantrāḥ somamakhādayaḥ | kālāgnyādiśivāntāni bhuvanāni sahādhipaiḥ || brahmāṇḍānyapyasaṃkhyāni teṣāmāvaraṇāni ca || 40 || vartamānānyatītāni bhaviṣyantyapi kṛtsnaśaḥ | diśaśca vidiśaścaiva kālabhedāḥ kalādayaḥ || 41 || p. 9) sarvaṃ śivaśāsanādeva pravartate yacca kiñcijjagatyasmin dṛśyate śrūyate'pi vā | tatsarvaṃ śaṅkarasyājñābalena samadhiṣṭhitam || 42 || ājñābalāt tasya dharā sthiteha dharādharā vāridharāḥ samudrāḥ | jyotirgaṇāḥ śakramukhāśca devāḥ sthiraṃ caraṃ vā cidacidyadasti || 43 || bandhamokṣau etāvatāṃ paśūnāṃ hi dvipadāṃ ca catuṣpadām | īśaḥ śivo bandhamokṣau tadvaśe tiṣṭhato dhruvam || 44 || dīkṣayā śivaprasādaprāptiḥ anantajanmamaraṇakāraṇāt pāśasaṃcayāt | mumukṣurācared dīkṣāṃ śāmbhavīṃ pāśakṛntinīm || 45 || na vinā tatprasādena prāṇināṃ bandhavicyutiḥ | labhyate tatprasādo'pi nānayā dīkṣayā vinā || vedānuśāsanamidametad vai śivaśāsanam || 46 || p. 10) śāmbhavavratasya bhavanivārakatvam vedhāmanukriyābhikhyadīkṣātritayaśobhitam | ṣaḍadhvaśuddhikalitaṃ gurukāruṇyasaṃbhṛtam || bhasmarudrākṣa śrīliṅgadhāraṇātmakamuttamam || 47 || śāmbhavavratametaddhi vedaśāstraikacoditam | idaṃ śivaprasādaikakāraṇaṃ bhavavāraṇam || 48 || ekaikamapi cāsyāṅgaṃ muktidaṃ kīrtitaṃ śrutau | kimu vācyaṃ nu sarvāṅgakalitaṃ mokṣadaṃ tviti || 49 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde śivādhikyakathanaṃ nāma prathamaḥ paṭalaḥ || 1 || dvitīyaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca sarvajñānasudhāmbodhe karuṇaikavibhūṣaṇa | śāmbhavīyavratāṅgānāṃ māhātmyaṃ vinibodhaya || 1 || anantarudra uvāca aṣṭāvaraṇāni gururliṅgaṃ jaṅgamaśca tīrthaṃ caiva prasādakaḥ | bhasmarudrākṣamantrāścetyaṣṭāvaraṇasaṃjñitāḥ || 2 || imāni śivabhaktānāṃ bhavadoṣatateḥ sadā | nivāraṇaikakāryāṇi khyātānyāvaraṇākhyayā || 3 || 1. gurusvarūpaṃ mahimā ca aṣṭānāmāditastveṣāṃ svarūpaṃ mahimā'pi ca | saṃgraheṇa pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikāgracetasā || 4 || p. 12) mokṣasya dīkṣāsaṃprāptyai guruḥ syānmūlakāraṇam | na vinā guruṇā siddhyai sādhanāni bhavantyalam || 5 || śiṣyastu śikṣaṇīyatvād gururgauravakāraṇam | tasmāt sarvaprayatnena gurorgauravamācaret || 6 || yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ | gururvā śiva evātha vidyākāreṇa saṃsthitaḥ || 7 || śiva - vidyā - gurūṇāṃ samānaphaladatvam yathā śivastathā vidyā yathā vidyā tathā guruḥ | śivavidyāgurūṇāṃ ca pūjayā sadṛśaṃ phalam || 8 || sarvadevātmakaścāsau sarvamantramayo guruḥ | tasmāt sarvaprayatnena tasyājñāṃ śirasā vahet || 9 || gurvājñāpālanena satphalaprāptiḥ śreyo'rthī yadi gurvājñāṃ manasā'pi na laṅghayet | gurvājñāpālako yasmād jñānasaṃpattimaśnute || 10 || p. 13) gacchaṃstiṣṭhan svapan bhuñjan yadyatkarma samācaret | samakṣaṃ yadi kurvīta tatsarvaṃ gurvanujñayā || 11 || gurorgehe samakṣe vā na yatheṣṭāsano bhavet | gururdevo yataḥ sākṣāt tadgṛhaṃ devamandiram || 12 || papināṃ ca yathā saṃgāt tatpāpaphalabhāg bhavet | tadvadācāryasaṅgena taddharmaphalabhāg bhavet || 13 || yatheha vahnisaṃparkānmalaṃ tyajati kāñcanam | tathaiva gurusaṃparkāt pāpaṃ tyajati mānavaḥ || 14 || yathā prajvalito vahnirniṣṭhāṃ kāṣṭhasya nirdahet | tathā'yamapi santuṣṭo guruḥ pāpaṃ kṣaṇād dahet || 15 || guroḥ krodhena sarvanāśaḥ manasā karmaṇā vācā guroḥ krodhaṃ na kārayet | tasya krodhena dahyante hyāyuḥ śrīrjñānasatkriyāḥ || 16 || tatkrodhakāriṇo ye syusteṣāṃ yajñāśca niṣphalāḥ | yamāśca niyamāścaiva nātra kāryā vicāraṇā || 17 || p. 14) gurorviruddhaṃ yadvākyaṃ na vadejjātucinnaraḥ | vaded yadi mahāghore raurave patati dhruvam || 18 || nairguṇye khyāpite tasya nairguṇyaśatabhāgbhavet | guṇe tu khyāpite tadvat sarvaṃ puṇyaphalaṃ bhavet || 19 || gurorhitaṃ priyaṃ kuryādādiṣṭo vā naraḥ sadā | asamakṣaṃ samakṣaṃ vā tasya kāryaṃ samācaret || 20 || gurorāgamane śiṣyasyācaraṇam guruṃ svagṛhamāyāntaṃ dṛṣṭvā bhaktiyuto janaḥ | natvā tadāsanaṃ dattvā cāsīta tadanujñayā || 21 || svācāryacaraṇadvandvaprakṣālitajalaṃ sadā | yaḥ pibed dhārayedbhaktyā sarvapāpaiḥ pramucyate || 22 || candanaṃ cākṣataṃ puṣpaṃ svarṇaṃ tāmbūlamambaram | pātre nidhāya gurave śiṣyo dadyānna pāṇinā || 23 || p. 15) saṃbhojayitvā svaguruṃ paścād bhuñjīta buddhimān | guroḥ purastādyo bhuṅkte gurudrohī sa ucyate || 24 || tāmbūlamuttamaṃ tasmai tataḥ pātreṇa dāpayet | paścādiṣṭāni vastūni dattvā natvā kṣamāpayet || 25 || śubhakāryeṣu sarveṣu vivāhādiṣu bhaktitaḥ | gurumabhyarcayecchiṣyo vastrairhaimāṅgulīyakaiḥ || 26 || daridraścoditeṣveṣu nijaśaktimavañcayan | avaśyamarcayecchiṣyo guruṃ labdhadhanena vā || 27 || guruyātrāphalādhikyam guruyātrā devayātrā tīrthayātreti ca tridhā | āsāṃ trividhayātrāṇāṃ guruyātrā phalādhikā || 28 || gurusaṃdarśanārthāya bhaktyā yātrāṃ karoti yaḥ | puṇyadehī sa vijñeyaḥ samastāmaravallabhaḥ || 29 || śiṣyo gurusthitaṃ grāmaṃ praviśan vāhanādikam | varjayed gṛhasāmīpye tathā vai pādukāni ca || 30 || p. 16) gurusevāvidhānam guruṃ didṛkṣuryaḥ śiṣyaḥ sadbhaktyā'nudinaṃ mudā | riktapāṇirna saṃpaśyedyathā rājā tathā guruḥ || 31 || phalaṃ prasūnaṃ tāmbūlamanyat kimapi vastu ca | teṣvekaṃ gurave dattvā namaskuryāt tato gurum || 32 || śrīmānapi tapasvī ca śāstrajñaḥ kulaśīlavān | kuryāddaṇḍanamaskāraṃ nirlajjo gurusannidhau || 33 || upacāreṣu sarveṣu dvāvevātyantaśobhanau | priyavāṇī praṇāmaśca tau vinā'nye vṛthā smṛtāḥ || 34 || gurupradakṣiṇā agre dṛṣṭvā namaskṛtya pradakṣiṇamanusmaran | pradakṣiṇaṃ ca kurvīta yathā śaktyanusārataḥ || 35 || pradakṣiṇajño yo dhīmān na tu dīrghapadaṃ nyaset | na gacchet tvarito dhīmān na vadeditaraiḥ saha || 36 || pade padāntaraṃ nyasya karau calanavarjitau | stutiṃ vācā hṛdā dhyānamevaṃ kuryāt pradakṣiṇam || 37 || p. 17) guroḥ purataḥ śiṣyasyācaraṇam svaguroḥ purataḥ śiṣyo netarān kīrtayejjanān | asahyabhāṣaṇaṃ caiva na vadeditaretaram || 38 || nānṛtaṃ nāpriyaṃ vākyaṃ na guhyaṃ cāpi bhāṣayet | nāpracchannamukho brūyād guroragre kadācana || 39 || svāmi - bhaṭṭārakācārya - deva - śrīgurunāmabhiḥ | vācyaḥ sadā guruḥ śiṣyairjātucinnānyanāmabhiḥ || 40 || tvaṃśabdaṃ na prayuñjīta gurau śiṣyaḥ kadācana | ājñāṃ na laṅghayet tasya samaṃ nopaviśet tathā || 41 || āsanaṃ vāhanaṃ vastraṃ bhūṣaṇaṃ śayanaṃ tathā | na kuryād gurusādṛśyaṃ gatisiddhihitepsubhiḥ || 42 || pātraṃ snānajalaṃ chāyāṃ mālyopakaraṇāni ca | bhaktihīno'pi pādābhyāṃ na spṛśennaiva laṅghayet || 43 || gurorupekṣā hānikarī yaḥ paśyati guruṃ śiṣyaḥ sādhāraṇamanuṣyavat | tasya bhaktirvṛthā vidvan bhavatyatra na saṃśayaḥ || 44 || p. 18) samastadevatāvāsaṃ sarvamantrāspadaṃ gurum | upekṣate yaḥ pāpātmā raurakaṃ narakaṃ vrajet || 45 || gurubhaktimahimā gurāvatyantabhaktasya śiṣyasyeha paratra ca | na kiñcid durlabhaṃ vidvan samastaṃ sulabhaṃ sadā || 46 || itthamācāravān bhaktyā nityamudyuktamānasaḥ | gurupriyakaraḥ śiṣyaḥ sarvān dharmāṃstathārhati || 47 || gurulakṣaṇam guruśca guṇavān prājñaḥ paramāndabhāsakaḥ | tattvavicchivasaṃsakto muktido na tu cāparaḥ || 48 || śaivasiddhāntatattvajñaḥ pratiṣṭhāmantrapāragaḥ | mokṣadaḥ karuṇopeto vītarāgo vimatsaraḥ || 49 || kriyādijñānaparyantaśivatattvaviniścayaḥ | sampradāyāgatajñāno guruvaṃśasamudbhavaḥ || 50 || p. 19) liṅgāṅgasthalabhedajñaḥ ṣaṭsthalajñānatatparaḥ | dīkṣākarmādikuśalaḥ ṣaḍadhvajñānavatsalaḥ || 51 || śivasya ca gurorbhaktaḥ śivaikāhitamānasaḥ | śivārcanāsaktacittaḥ śivadhyānaikatatparaḥ || 52 || gṛhasthasyaiva gurutvasamarthanam | gururgṛhastha eva syānna kadācidyatirguruḥ | vānaprasthayatīnāṃ tu gurutvaṃ niṣphalaṃ bhavet || 53 || gurutattvanirṇayaḥ guravo bahavaḥ santi śiṣyavittāpahārakāḥ | durlabho'yaṃ gururloke śiṣyahṛttāpahārakaḥ || 54 || saṃvittijananaṃ satyaṃ parānandasamudbhavam | tattattvaṃ viditaṃ yena sa evānandadarśakaḥ || 55 || sa punarnāmamātreṇa saṃvittirahitastu yaḥ | anyaṃ na tārayedajñaḥ kiṃ śilā tārayecchilām || 56 || p. 20) eṣā tannāmamātreṇa muktirvai nāmamātrikā | yaiḥ punarviditaṃ tattvaṃ te muktā mocayantyapi || 57 || tattvahīne kuto bodhaḥ kuto hyātmaparigrahaḥ | parigrahavinirmuktaḥ paśurityabhidhīyate || 58 || paśubhiḥ preritaścāpi paśutvaṃ nātivartate | tasmāttattvaṃ viditveha mukto mocaka iṣyate || 59 || sarvalakṣaṇayukto'pi sarvaśāstraṃ vidannapi | sarvopāyavidhijño'pi tattvahīnastu niṣphalaḥ || 60 || duṣṭagurulakṣaṇam vyasanī vāmanaḥ kubjo kopī ca kuṭilaḥ khalaḥ | capalo'dhikahīnāṅgaḥ pāpīyān sūcako'ntyajaḥ || 61 || vyādhigastārkikaḥ śūraḥ kākanādo bakavratī | gurudevadvijātīnāṃ nindako vṛṣalīpatiḥ || 62 || p. 21) lamboṣṭho vakranāsaśca galīnaḥ (litaḥ) kalahapriyaḥ | parāpavādaśīlaśca varjanīyo guruḥ smṛtaḥ || 63 || adhodṛṣṭirnaiṣkṛtikaḥ svārthasādhanatatparaḥ | śaṭho mithyāvinītaśca bakavratacaro dvijaḥ || 64 || yogyaguruvaraṇam yasyānubhavaparyantā matistattve pratiṣṭhitā | tasyāvalokanādyaiśca parānando'bhijāyate || 65 || tasmādyasyaiva saṃparkāt prabodhānandasaṃbhavaḥ | guruṃ tameva vṛṇuyānnāparaṃ matimānnaraḥ || 66 || śiṣyalakṣaṇaṃ tatkartavyaṃ ca tatrādāvupasaṃgamya brāhmaṇaṃ vedapāragam | gurumārādhayet prājñaṃ subhagaṃ priyadarśanam || 67 || sarvākhyeyapradātāraṃ karuṇākrāntamānasam | toṣayet taṃ prayatnena manasā karmaṇā girā || 68 || tāvadārādhayecchiṣyaḥ prasanno'sau bhavedyathā | tasmin prasanne śiṣyasya sadyaḥ pāśakṣayo bhavet || 69 || p. 22) tasmāddhanāni ratnāni kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca | bhūṣaṇāni ca vāsāṃsi yānaśayyāsanāni ca || 70 || etāni gurave dadyād bhaktyā vittānusārataḥ | vittaśāṭhyaṃ na kurvīta yadīcchet paramāṃ gatim || 71 || sa eva janako mātā bhrātā bandhujanaḥ svayam | mitraṃ dhanaṃ ca yattasmāt sarvaṃ tasmai nivedayet || 72 || nivedya paścāt svātmānaṃ sānvayaṃ saparigraham | samarpya sādaraṃ tasmai nityaṃ tadvaśago bhavet || 73 || yadā śivāya svātmānaṃ dattavān deśikātmane | tadā śaivo bhaved dehī na tato'sti punarbhavaḥ || 74 || deśikākṛtimāsthāya paśoḥ pāśānaśeṣataḥ | chitvā paraṃ padaṃ devo nayatyenamasaṃśayam || 75 || śiṣyaparīkṣā gurustu svāśritaṃ śiṣyaṃ parīkṣed varṣamekakam | brāhmaṇaṃ kṣatriyaṃ vaiśyaṃ dvitrivarṣakameva vā || 76 || p. 23) prāṇadravyapradānādyairādeśaiśca samāsamaiḥ | uttamāṃścādhame kṛtvā nīcānuttamakarmaṇi || 77 || ākṛṣṭāstāḍitā vā ye viṣādaṃ naiva yāntyapi | te yogyāḥ satataṃ śuddhāḥ śivasaṃskārakarmaṇi || 78 || ahiṃsakā dayāvanto nityamudyuktacetasaḥ | amānino buddhimantastyaktaspardhāḥ priyaṃvadāḥ || 79 || ṛjavo mṛdavaḥ svacchā vinītāḥ sthiracetasaḥ | śaucācārasamopetāḥ śivabhaktā dvijātayaḥ || 80 || evaṃ vṛttasamopetā vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ | śodhyā bodhyā yathānyāyyamiti śāstraviniścayaḥ || 81 || gurumahimā śive ruṣṭe gurustrātā na ruṣṭe nijasadgurau | trātā śivastadetasmād gurupūjārato bhavet || 82 || yaḥ svasya gurupūjāṃ tu tyaktvā śivapadaṃ yajet | parāṅmukhaḥ śivastasya narakaṃ saṃprayacchati || 83 || p. 24) gurupūjāphalam etatsarvaṃ parijñāya pūjāṃ kuryād guroḥ svayam | guruḥ pūjābhisaṃtuṣṭaḥ svasāyujyaṃ prayacchati || 84 || kārtike somavāre ca puṣpaiḥ patraiḥ phalairyajet | śaktaścettasya pūjāyāṃ māsamekamatandritaḥ || trikālaṃ vā'tha ṣaṭkālaṃ pradoṣe vā samarcayet || 85 || bhūtirudrākṣabhūṣāḍhyaḥ pañcākṣaramanuṃ japan | tvarayā gurusāmīpyaṃ gatastatpādapaṅkajau || namaskṛtvā'nayed bhaktyā svagṛhaṃ prati taṃ gurum || 86 || gṛhāgatasya guroḥ satkāraḥ āndolikāyāmāropya gaje vā'pi turaṅgame | anugacchet svayaṃ bhaktyā vādyaghoṣasamanvitaḥ || 87 || gṛhaṃ nītvā guruṃ paścāt kṣālayaṃstatpadadvayam | tenodakena śirasi saṃprokṣya svajanaiḥ saha || 88 || dattvā hastāvalambaṃ ca tato nītvā gṛhāntaram | prakalpya cāsanaṃ śreṣṭhaṃ niveśya prītipūrvakam || yathā vidhyavadhānena pūjayed gurumavyayam || 89 || p. 25) guroḥ samarcāsamaye dīpānaṣṭottaraṃ śatam | ṣaṭtriṃśadvā yathā śakti jvālayedanvahaṃ budhaḥ || trayodaśyādiṣu gurumarcayed bhavyamaṇṭape || 90 || uktaṃ yadguruṇā pūrvaṃ śakyaṃ vā'śakyameva ca | karotyeva hi pūtātmā prāṇairapi dhanairapi | śarīrādyarthakaṃ sarvaṃ guruṃ dadyāt sa śiṣyakaḥ || 91|| māheśvarān sapatnīkān patnyā saha dṛḍhavrataḥ | pūjayed bhojanādyaiśca pañca vā daśa vā śatam || agrapākaṃ nivedyāgre bhuñjīyād gurvanujñayā || 92 || dhanarūpaiḥ pādukādyaiḥ pādasaṃgrahaṇādibhiḥ | snānābhyañjananaivedyabhojanaiścāpi pūjayet || 93 || guruprasādagrahaṇam gurupūjaiva pūjā syācchivasya paramātmanaḥ | guruśeṣaṃ tu tatsarvamātmaśuddhikaraṃ bhavet || 94 || tasmād gurumukhāt karma jñānaṃ cāpi viśeṣataḥ | jñātvā kartavyamakhilaṃ bhogamokṣopalabdhaye || 95 || guruprasādapātraṃ yaḥ sa hi mokṣāya kalpate | na muktimūlamanyaddhi vihāya gurusatkṛpām || 96 || p. 26) gururūpaṃ surācārya lokānugrahakāṅkṣayā | ādyamāvaraṇaṃ proktaṃ kimataḥ śrotumicchasi || 97 || iti śrīcandrajñānāgame'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde gurusvarūpanirūpaṇaṃ nāma dvitīyaḥ paṭalaḥ || 2 || tṛtīya paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantajñānanilaya lokānugrahatatpara | anantarudra bhagavan dhanyo bhavadanugrahāt || 1 || asīmānaṃ varagurorbhūmānaṃ śrīmadānanāt | śrāvaṃśrāvaṃ nimagno'smi nirbharānandavāridhau || 2 || atha dvitīyaṃ śuśrūṣuḥ śivaliṅgaṃ supāvanam | tasya rūpaṃ mahattvaṃ ca vada me karuṇākara || 3 || anantarudra uvāca aho nibodhayiṣyāmi mahāliṅgasya vai bhavam | yajjñātvāmucyate janturacireṇa bṛhaspate || 4 || 2. liṅgasvarūpaṃ mahimā ca pūrvamekārṇave ghore naṣṭe sthāvarajaṅgame | madhye samutthitaṃ liṅgamaiśvaraṃ taijasaṃ param || 5 || jvālāmālāvṛtaṃ divyamaprameyamanāmayam | kalpānte tatra līyante vartante sarvadevatāḥ || 6 || p. 28) hṛdaye caiva gāyatrī sarvadevottamottamā | līyante mūrdhni vai vedāḥ saṣaḍaṅgapadakramāḥ || 7 || jaṭhare līyate sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam | punarutpadyate yasmāt tadbrahma liṅgasaṃjñakam || 8 || avyaktaṃ liṅgamākhyātamanantamajaraṃ dhruvam | guṇatrayaṃ tadeveśaḥ sṛjatyavati hanti ca || 9 || śivaliṅgaṃ caturvidham tadeva śivaliṅgaṃ hi talliṅgaṃ tu caturvidham | parabinduḥ paro nādaścāparau bindunādakau || uparyadhobhāganiṣṭhāścatvāro'pi surārcita || 10 || adhaḥ syādaparo bindustadūrdhvamaparo dhvaniḥ | tadūrdhvaṃ parabinduḥ syāt paranādastadūrdhvagaḥ || 11 || p. 29) praṇavo vedirasyāyaṃ nādo liṅgākṛtirmukhe | bindunādamaye liṅge nityaṃ sannihitaḥ śivaḥ || 12 || bindunādātmakaṃ jagat bindunādātmakaṃ sarvaṃ jagat sthāvarajaṅgamam | binduḥ śaktiḥ śivo nādaḥ śivaśaktyātmakaṃ jagat || 13 || nādādhāramayaṃ bindurbindvādhāramidaṃ jagat | jagadādhārabhūtau hi bindunādau vyavasthitau || 14 || bindunādayutaṃ sarvaṃ sakalīkaraṇaṃ bhavet | sakalīkaraṇājjanma jagat prāpnotyasaṃśayam || 15 || bindunādātmakaṃ liṅgaṃ jagatkāraṇam bindunādātmakaṃ liṅgaṃ jagatkāraṇamucyate | tasmājjanmanivṛttyarthaṃ śivaliṅgaṃ prapūjayet || 16 || mātā devī bindurūpā nādarūpaḥ śivaḥ pitā | pitṛbhyāṃ dattamaiśvaryaṃ yathā bhogāya kalpyate | tayoraiśvaryalābhārthaṃ śivaliṅgaṃ prapūjayet || 17 || p. 30) mātāpitṛrūpaṃ śivaliṅgam sā devī jagatāṃ mātā sa śivo jagataḥ pitā | pitroḥ śuśrūṣuke nityaṃ kṛpādhikyaṃ hi vardhate || kṛpayā'ntargataiśvaryaṃ pūjakasya dadāti hi || 18 || tasmādantargatānandalābhārthaṃ munipuṅgava | pitṛmātṛsvarūpaṃ hi śivaliṅgaṃ prapūjayet || 19 || mahāliṅgasvarūpam niṣkalaṃ niṣkriyaṃ śāntaṃ niravadyaṃ nirañjanam | pratyastamitabhedaṃ yat sattāmātramagocaram || vacasāmātmasaṃvedyaṃ tanmahāliṅgamucyate || 20 || ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahma saccidānandalakṣaṇam | ananyaparamaṃ brahma tadato dhyeyamāstikaiḥ || 21 || tataḥ sarvaṃ parityajya mahāliṅgaikatatparaḥ | nirmamo nirahaṅkārastaddhyānanirato bhavet || 22 || p. 31) mahāliṅgasya traividhyam mahāliṅgaṃ tridhā jātaṃ sujanānujighṛkṣayā | prathamaṃ bhāvaliṅgaṃ tu dvitīyaṃ prāṇaliṅgakam | tṛtīyamiṣṭaliṅgaṃ syādityevaṃ trividhaṃ matam || 23 || niṣkalaṃ bhāvaliṅgaṃ syād bhāvagrāhyaṃ parātparam | prāṇaliṅgaṃ manogrāhyaṃ bhavet sakalaniṣkalam || 24 || sakalaṃ dṛkkalāgrāhyamiṣṭaliṅgaṃ prakīrtitam | iṣṭasiddhikaraṃ samyaganiṣṭaparihārakam || 25 || ṣaḍvidhaliṅganirūpaṇam bhāvādiliṅgatritayaṃ dvividhaṃ dvividhaṃ bhavet | bhāvaliṅgaṃ mahāliṅgaprasādābhikhyakaṃ dvayam || 26 || prāṇaliṅgaṃ tathā caraśivaliṅgadvayaṃ bhavet | iṣṭaṃ tu guruliṅgākhyamācārākhyaṃ dvayaṃ bhavet || 27 || ācāraliṅgamākhyātaṃ sadyojātamukhātmakam | guruliṅgaṃ tathā vāmadevavaktrātmakaṃ bhavet || 28 || śivaliṅgaṃ tathā'ghoramukharūpaṃ bhavet punaḥ | caraliṅgaṃ bhavatyeva tatpūruṣamukhātmakam || 29 || p. 32) prasādaliṅgaṃ kathitamīśānamukhasaṃjñakam | mahāliṅgaṃ tathā'khaṇḍaśivarūpaṃ prakīrtitam || 30 || iṣṭaliṅge śivaḥ pūjanīyaḥ liṅge saṃpūjanād dhyānācchambhuḥ samyakprasīdati | dhyāyate pūjyate caiva liṅge sannihitaḥ śivaḥ || 31 || iṣṭaliṅge tato nityaṃ pūjanīyaḥ paraḥ śivaḥ | dhyeyaśca satataṃ vidvan liṅgarūpo'mbikāpatiḥ || 32 || ādhārādiṣu prāṇaliṅgadhyānam ādhāre kanakaprakhyaṃ hṛdaye vidrumaprabham | bhrūmadhye dīpasaṃkāśaṃ prāṇaliṅgaṃ prakīrtitam || 33 || jyotirliṅgamidaṃ vidvan dhyānasthānaṃ maheśituḥ | jyotirliṅgaṃ vibhāvyaiva tatra dhyeyaḥ paraḥ śivaḥ || 34 || prāṇeṣvantarmanaḥ sthānaṃ hṛdayābjagataṃ śivam | liṅgaṃ yat tadiha grāhyaṃ prāṇaliṅgasamāhvayam || 35 || jyotīrūpaṃ tadeva syāt sthānaṃ mukhyaṃ maheśituḥ | tatra nidhyāyamānaṃ tu śambhurmocayate'cirāt || 36 || p. 33) bhāvaliṅgalakṣaṇam saccitsukhamayaṃ śāntamādimadhyāntavarjitam | niṣkalaṃ śāmbhavaṃ yattadarūpaṃ rūpamucyate || tadbhāvanāspadaṃ vidvan bhāvaliṅgaṃ prakīrtitam || 37 || bhāvagrāhyaṃ mano'tītaṃ bhāvābhāvaparaṃ śivam | kalāsargakaraṃ satyaṃ bhāvaliṅgaṃ prakīrtitam || 38 || pratyāhṛtendriyagrāmairamanaskapadāspadaiḥ | pade turīyātītākhye bhāvanīyaṃ tu yogibhiḥ || 39 || vismṛtetarabhāvānubhāvitākhaṇḍatattvakaiḥ | yogibhirbhāvyate nityaṃ bhāvaliṅgaṃ mahātmabhiḥ || 40 || bhāvaliṅgānubhāvāttaparānandāmṛtābdhayaḥ | nispṛhā nirbhayāḥ śāntā jīvanmuktā na saṃśayaḥ || 41 || p. 34) liṅgatrayārādhanam jyotīrūpaṃ prāṇaliṅgaṃ hṛdayābje pratiṣṭhitam | hṛdaye vā bhruvormadhye turīye dhyeyamāstikaiḥ || 42 || dhyānasya śambhoḥ pūjāyāḥ sthānamiṣṭaṃ bhavedbahiḥ | jāgraddaśāyāṃ saṃsevyaṃ bhogamokṣaphalārthibhiḥ || 43 || tathaivāntaragaṃ sthānaṃ prāṇaliṅgaṃ prakīrtitam | sevyametat turīye syād bhavabandhamumukṣubhiḥ || 44 || iṣṭaṃ sthūlatanoḥ proktaṃ prāṇaṃ sūkṣmatanoḥ smṛtam | bhāvākhyaṃ kāraṇasyaivaṃ tanutrayagataṃ trayam || 45 || malatrayakṣapaṇī dīkṣā āṇavaṃ māyikaṃ caiva kārmikaṃ ca yathā kramam | malatrayamanādīdaṃ tanutrayagataṃ bhavet || 46 || tanutrayagatānādimalatrayamidaṃ guruḥ | dīkṣātrayeṇa nirdagdhvā liṅgatrayamupādiśet || 47 || p. 35) liṅgatrayārādhanamahimā pūjayanniṣṭaliṅgaṃ tu nidhyāyan prāṇaliṅgakam | bhāvayan bhāvaliṅgaṃ vai mṛtyupāśāṃśchinatti saḥ || 48 || sarvadevamayaṃ liṅgaṃ tasmin sākṣācchivaḥ svayam | anugrahāya vasati tasmālliṅgaṃ prapūjayet || 49 || pṛthivyāṃ yāni tīrthāni puṇyānyāyatanāni ca | līyante liṅgamūle tu tasmālliṅgaṃ prapūjayet || 50 || ākāśaṃ liṅgamityāhuḥ pṛthivī tasya pīṭhikā | ālayaḥ sarvabhūtānāṃ layanālliṅgamucyate || 51 || yastu pūjayate nityaṃ liṅgaṃ tribhuvaneśvaram | sa sarvamokṣarājyasya kṣipraṃ bhavati bhājanam || 52 || sarve liṅgamayā lokāḥ sarvaṃ liṅge pratiṣṭhitam | tasmāt saṃpūjayelliṅgaṃ yadīcchet siddhimātmanaḥ || 53 || śivaliṅgasvarūpam ca mahimānaṃ ca śāśvatam | nyabodhayaṃ devaguro kimataḥ śrotumicchasi || 54 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge anantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde liṅgasvarūpanirūpaṇaṃ nāma tṛtīyaḥ paṭalaḥ || 3 || caturthaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca karuṇākara sarvajña bhaktānugraha tatpara | sarvāgamāmṛtanidhe'nantarudra namo'stu te || 1 || dhanyo'smi śivaliṅgasya vaibhavākarṇanādaham | lakṣaṇaṃ jaṅgamasyāpi māhātmyaṃ brūhyanugrahāt || 2 || anantarudra uvāca aho nibodhayāmyadya śṛṇu jaṅgamavaibhavam | nigūḍhamāgamānteṣu yajjñātvā'mṛtamaśnute || 3 || 3. jaṅgamalakṣaṇaṃ mahimā ca jaṅgamaṃ sthāvaraṃ ceti śambho rūpadvayaṃ smṛtam | sthāvaraṃ ca sayaṃvyaktaṃ pratiṣṭhitamiti dvidhā || 4 || svayaṃvyaktaṃ tatra bhavet kāśīviśveśvarādikam | pratiṣṭhitaṃ karṣaṇādyaiḥ saṃskṛtaṃ mānuṣairbhavet || 5 || p. 38) dvividho jaṅgamaḥ jaṅgamaṃ dvividhaṃ proktaṃ māntrikaṃ sahajaṃ tviti | māntrikaṃ mantrasāmarthyādāvāhitamudīritam || dhriyamāṇaṃ mahāśaivaiścaraliṅgādikaṃ mune || 6 || sahajaṃ jaṅgamaṃ māheśvara ityabhidhīyate | māheśvaraścaro bhaktaḥ śaivo jaṅgama ityapi || sahajasyābhidhānāni bhavantīśvaraśāsanāt || 7 || trividhaḥ sahajajaṅgamaḥ brahmacārī gṛhī caiva nirābhārīti te trayaḥ | yathottaraṃ viśiṣyante pūjanīyā yathā vidhi || 8 || bhakticihnāni vakṣyāmi bhakticihnāni prītī rudrākṣadhāraṇe | bhasmatripuṇḍre viśvāsaḥ śraddhā pañcākṣare śubhe || 9 || p. 39) āsaktiḥ śivaśuddhe cātyādaro liṅgadhāraṇe | carāntare parā prītiḥ śivakārye manojayaḥ || 10 || śaivaśāstre parā śraddhā tadadhyāpanamanvaham | svayamadhyayanaṃ cāpi caralakṣmāṇi niścinu || 11 || cara (jaṅgama) daśacihnāni teṣāṃ bāhyāni cihnāni daśa santi bṛhaspate | prathamaṃ bhasmarudrākṣaliṅgadhāraṇamīritam || dvitīyaṃ gurusevā ca śivastotraṃ tṛtīyakam || 12 || nāmoccāraṇamīśasya caturthaṃ parikīrtitam | pañcamaṃ devadevasya pūjanaṃ samudīritam || 13 || ṣaṣṭhaṃ śivāgamārthānusandhānamiti coditam | tathā śivapurāṇānāṃ śravaṇaṃ saptamaṃ viduḥ || 14 || namaskāraścarāṇāṃ ca parikīrtitamaṣṭamam | navamaṃ śivabhaktānāṃ gṛhabhojanamīritam || 15 || dānaṃ ca daśamaṃ jñeyaṃ jaṅgame ca gurāvapi | evam bāhyāni cihnāni kathitāni daśaiva tu || 16 || p. 40) āntarāṇi trīṇi cihnāni trīṇyāntarāṇi cihnāni kathitāni mahātmanām | śṛṇu tāni yathā vidvan mānasaḥ prathamo japaḥ || 17 || pūjā ca mānasī jñeyā dvitīyā parameśituḥ | sākṣātkārastṛtīyastu svāntare parameśituḥ || 18 || āntarāṇyapi bāhyāni yeṣāṃ santi yadā punaḥ | tadā'parāṇi cihnāni daśa teṣāṃ bhavanti hi || 19 || aparāṇi daśa cihnāni kaṇṭhe vikāraḥ prathamaṃ gadgadākhyaṃ dvitīyakam | jihvāspandastṛtīyaṃ tu sphuraṇaṃ tvoṣṭhayorapi || 20 || kampanaṃ ca śarīrasya caturthaṃ bhaktilakṣaṇam | romāñcaḥ pañcamaṃ ṣaṣṭhaṃ svedaśca kīrtitam || 21 || skhalanaṃ saptamaṃ jñeyamaṣṭamaṃ bāṣpanirgamaḥ | rodanaṃ navamaṃ cihnaṃ daśamaṃ pāravaśyakam || etāni daśacihnāni bhakteruktāni śūlinā || 22 || uktānyetāni cihnāni yeṣāṃ santi mahātmanām | te bhaktāḥ śāṅkarā jñeyāḥ sarvalokaikapāvanāḥ || 23 || p. 41) bhaktamahimā apāro bhaktamahimā tadvaktuṃ kena śakyate | svabhaktān devadevo'pi yat svasmānmanute'dhikān || 24 || agastyaḥ kumbhajanmā tu śivabhaktyaiva kevalam | papau samudramatulaṃ śivabhaktyupabṛṃhitaḥ || 25 || aṇurmahattvaṃ saṃyāti mahaccāṇutvamāvrajet | sthalaṃ jaladhitāṃ yāti jaladhiḥ sthalatāṃ vrajet || 26 || saṃkalpamātrato yeṣāṃ śivānubhavaśālinām | mahimā vāṅmanodūrasteṣāṃ kairvakṣyate katham || 27 || tasmāt sarvottamā bhaktāḥ śivenaivoditaṃ purā | yadyadicchanti me bhaktāstrailokye'pi ca durlabham || tat sadyaḥ sādhayiṣyāmi vratametat sadā mama || 28 || cara (jaṅgama) mahimā aihikāmuṣmikā bhogā mokṣastatsaṃgato bhavet | carasaṃgastu sarveṣāṃ sarvakāmaphalapradaḥ || 29 || tatpādapāṃsubhiḥ pūtaṃ bhavanaṃ cetarad vanam | p. 42) tadyathā śakti saṃpūjyā jaṅgamā hi hitepsunā || yadamī mānuṣākārāḥ pratyakṣaparameśvarāḥ || 30 || trividhā carabhaktiḥ care'dhikā sveṣṭaliṅgāduttamā bhaktirucyate | careṣṭaliṅgayostulyā madhyameti nigadyate || 31 || care nyūnā sveṣṭaliṅgāt kaniṣṭhā bhaktirucyate | tasmāddhi kuśalo nityamuttamāṃ bhaktimāśrayet || 32 || carapūjā garīyasī sarvatīrthābhiṣekācca sarvayajñavidhānataḥ | sarvadevārādhanācca carapūjā garīyasī || 33 || dūre vilokya māheśānabhigamyābhivādya ca | gṛhamānīya yaṣṭavyamityetacchivaśāsanam || 34 || caro lokahitārthī syādahaṃ carahite rataḥ | iti carān suyaṣṭavyamityecchivaśāsanam || 35 || jaṅgamānasamarcyaiva matpūjā kriyate yadi | sā pūjā viphalaiva syādityetacchivaśāsanam || 36 || p. 43) tadātmahitamākāṅkṣāmāṇaḥ saṃpūjayeccarān | teṣāṃ yathā manastṛptiḥ saiva pūjā nigadyate || 37 || idaṃ te caramāhātmyaṃ bhogamokṣārthasiddhidam | kathitaṃ saṃgraheṇātha kimanyacchrotumicchasi || 38 || iti candrajñānāgame uttarabhāge anantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde jaṅgamasvarūpanirūpaṇaṃ nāma caturthaḥ paṭalaḥ || 4 || pañcamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca aśeṣajñānanilaya lokānugrahatatpara | anantamahimāmbodhe'nantarudra namo'stu te || 1 || mahimānamihānantaṃ carāṇāṃ śivayoginām | kṛtakṛtyo'smi viśvātmannākarṇya śrīmadānanāt || 2 || śuśrūṣuradya bhūmānaṃ pādatīrthaprasādayoḥ | tamapyāvedya viśveśa kṛpayā'nugrahāṇa mām || 3 || anantarudra uvāca śṛṇu te kathayiṣyāmi pādatīrthaprasādayoḥ | svarūpamapi māhātmyamīśvareṇa prakāśitam || 4 || pādatīrthasya traividhyam pādatīrthaṃ tridhā śambhorgurujaṅgamayorapi | dīkṣā śikṣā jñānamiti trisaṃjñaṃ tadbhavatyaho || 5 || guruliṅgajaṅgamapādodakavyavasthā pādatīrthaṃ sadā peyaṃ bhavabandhamumukṣubhiḥ | gurorapīṣṭaliṅgasya carasyāpi viśeṣataḥ || 6 || p. 45) guroścarasya cālābhe iṣṭaliṅgapadodakam | labdhvā gurvādipādodaṃ bhāvayenmanasaiva tat || 7 || caravarjaṃ gurorlābhe labdhvā gurupadodakam | gurujaṅgamapādodaṃ labdhavāniti bhāvayet || 8 || guruvarjaṃ caraprāptau labdhvā carapadodakam | tadeva gurupādodamiti matvā pibet tadā || 9 || pādyaṃ datvā vibhostasya gṛhṇīyāt pādato jalam | śatadhāreṇa mantreṇa pañcākṣarayutena ca || 10 || dhṛtvā śirasi pādāmbu mahatphalamavāpnuyāt | ṛtaṃ satyamiti prāśya cā'nantaphalamaśnute || 11 || akālamṛtyumathanaṃ sarvavyādhivināśanam | sarvapāpopaśamanaṃ śambhoḥ pādodakaṃ śubham || 12 || maṅgalaṃ maṅgalānāṃ ca sarvapāvanapāvanam | duṣṭagrahopaśamanam iṣṭasiddhipradāyakam || 13 || p. 46) sarvaduḥkhapraśamanaṃ sarvopadravanāśanam | sarvasiddhipradaṃ sadyaḥ sarveṣāṃ muktidāyakam || 14 || ekamūrtestrayo bhāgā gururliṅgaṃ ca jaṅgamaḥ | tadevaṃguṇakaṃ grāhyaṃ gurujaṅgamayorapi || 15 || pādodakamahimā śoṣaṇaṃ pāpapaṅkasya dīpanaṃ jñānatejasaḥ | guroḥ pādodakaṃ citraṃ saṃsāradrumanāśanam || 16 || sarvatīrthābhiṣeke yā śuddhirmanasi jāyate | guroraṅghrisparśajale śirasā dhārite hi sā || 17 || saptasāgaraparyantaṃ tīrthasnānaphalaṃ sadā | guroraṅghripayobindusahasrāṃśaṃ na pūrayet || 18 || carapādodamahimā varṇituṃ kena śakyate | taddhi mocayituṃ sadyaḥ śaknute yaccarācaram || 11 || p.47) 5. prasādasvarūpaṃ māhātmyaṃ ca atha vakṣye prasādasya rūpaṃ tadvaibhavaṃ śṛṇu | guruliṅgajaṅgamānāṃ bhuktaśeṣaḥ prasādakaḥ || 20 || trividhaḥ prasādaḥ śuddhasiddhaprasiddhākhyaḥ sa hi muktyekasādhanaḥ | dvayostrayāṇāṃ vā lābhe grāhyo'yaṃ pādatīrthavat || 21 || śivena bhuktaṃ bhuñjīyāt tatpītaṃ hi jalaṃ pibet | śivāghrātaṃ sadā jighredeṣa dharmaḥ sanātanaḥ || 22 || śivārpitasyaiva prasādasya parigrāhyatvam bhuñjate ye tu sammūḍhāstryambakāyāsamarpitam | te bhuñjate krimīnenāṃsyadho gacchanti śāśvatam || 23 || p. 48) patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyamannapānādyamauṣadham | asamarpya na bhuñjīta bhagavantaṃ sadāśivam || 24 || śabdasparśarūparasagandhatanmātrapañcakam | asamarpya na bhuñjīta bhagavantamumāpatim || 25 || yadindriyāgataṃ kiñcid yatsukhaṃ tacchivārpitam | tatprasādaṃ ca bhoktavyaṃ tadindriyamukhena ca || 26 || saṃyogeṣu viyogeṣu cāṇumātrasukhāni ca | iṣṭaliṅge samarpyaiva bhuñjīyāt tāni santatam || 27 || samarpaṇaṃ dvidhā proktaṃ sthūlasūkṣmavibhedataḥ | yacchabdādyavibhāgenaiveṣṭaliṅge samarpyate || dravyaṃ tatsthūlamityuktamarcāṅgaṃ tatprakīrtitam || 28 || śabdādiviṣayā yatra bhāvenaiva na cānyathā | samarpyate rūpameva taddhi sthūlaṃ (sūkṣmaṃ) prakīrtitam || 29 || arcāṅgaṃ sthūlamityuktaṃ sūkṣmaṃ syādaupabhogikam | padārthabhogāvasare śabdādīnāṃ vibhāgataḥ || samarpaṇaṃ hi tatsūkṣmamidaṃ syāt sārvakālikam || 30 || p. 49) yadā yenendriyeṇaiva viṣayo hyupabhujyate | tadindriyagate liṅge hyarpaṇaṃ sūkṣmamīritam || 31 || samarpaṇaviśeṣaṃ ye bhaktāḥ samyag vijānate | śambhoḥ prasādamatulamaśramaṃ vindate hi te || 32 || prasādalakṣaṇaṃ mahimā ca samarpitaḥ prasādaikakāraṇatvānmaheśituḥ | prasādatvena vikhyātaḥ paramānandadāyakaḥ || 33 || ṛtaṃ satyaṃ paraṃ brahmāmṛtamityapi gīyate | prasādastasya mahimā kena vā varṇyate katham || 34 || gurūcchiṣṭaṃ puroḍāśaṃ carasyāpi viśeṣataḥ | caragurvoḥ prasādastu dhruvaṃ pāvitryadāyakaḥ || 35 || prasādamahimā'cintyaḥ prokto devaguro tava | gopanīyaḥ prayatnena kimanyacchrotumicchasi || 36 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde pādodakaprasādasvarūpanirūpaṇaṃ nāma pañcamaḥ paṭalaḥ || 5 || ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca aprameyaprabhāvāḍhya jagadīśa namo'stu te | śrutvā prasādabhūmānaṃ kṛtakṛtyo'smi sāmpratam || 1 || ṣaṣṭhasya bhasmanaścāpi yanmāhātmyamanuttamam | tadapyāvedya kṛpayā dhanyaṃ saṃpādayādya mām || 2 || anantarudra uvāca brahmannāvedayiṣyāmi bhasmasaṃpādanaṃ tathā | dhāraṇaṃ vaibhavaṃ cāpi sāvadhānamanāḥ śṛṇu || 3 || 6. bhasmākhyaṃ ṣaṣṭhamāvaraṇam vidyāśaktiḥ samastānāṃ śaktirityabhidhīyate | guṇatrayāśrayā vidyā sā vidyā ca tadāśrayā || 44 || go - gomaya - gomūtrasvarūpanirūpaṇam guṇatrayamidaṃ dhenurvidyā'bhūdgomayaṃ śubham | mūtraṃ copaniṣat proktaṃ kuryādbhasma tataḥ param || 5 || bhasmasampādanavidhiḥ pañcākṣareṇa mantreṇa dhenuṃ tatrābhimantrayet | aṣṭottaraśatenātha prāśayet tu jalaṃ tṛṇam || 6 || p. 52) upoṣya ca caturdaśyāṃ śukle kṛṣṇe'thavā vratī | paredyuḥ prātarutthāya śucirbhūtvā samāhitaḥ || 7 || kṛtasnāno dhautavastraḥ payo'rthaṃ visṛjecca gām | utthāpya gāṃ prayatnena gāyatryā mūtramāharet || 8 || sauvarṇe rājate tāmre dhārayenmṛṇmaye ghaṭe | pauṣkare'tha palāśe vā pātre gośṛṅga eva vā || 9 || ādadīta hi gomūtraṃ mūlamantreṇa gomayam | abhūmipātaṃ gṛhṇīyāt pātre pūrvodite gṛhe || 10 || gomayaṃ śodhayed vidvān mūlamantrāṣṭakena ca | daśajaptena mantreṇa gomūtraṃ śodhayet tathā || 11 || bhavāya namamantreṇa gomūtraṃ gomaye kṣipet | śarvāya nama ityevaṃ piṇḍānāṃ ca caturdaśa || 12 || kuryāt saṃśoṣya kiraṇaiḥ saptamūlena cāharet | vidadhyādatha pūrvoktapātre gomayapiṇḍakān || 13 || p. 53) āhutividhānam śaivāgamoktavidhinā pratiṣṭhāpyāgnimarcayet | piṇḍāṃśca nikṣipet tatra cādyantapraṇavena tu || 14 || ṣaḍakṣarasya mantrasya vyāvṛttasya tathā'kṣaraiḥ | svāhāntairjuhuyāt tatra varṇairgomayapiṇḍakān || 15 || mūlenaivājyabhāgau ca prakṣipedeva saṃyataḥ | tato nidhanapataye trayoviṃśaṃ juhoti ca || hotavyāḥ pañcabrahmākhyā namo devāya śambhave || 16 || iti sarvāhutīrhutvā caturthyantaiśca mantrakaiḥ | bhavaḥ śarvo mṛḍo rudro haraḥ śambhurmaheśvaraḥ || 17 || etaiśca juhuyād vidvān mūlamantrāṣṭakaṃ tathā | śivāya trayahomaśca sviṣṭakṛnmūlamantrataḥ || 18 || p. 54) itthaṃ śeṣaṃ tu nirvartya pūrṇapātrodakaṃ tathā | aṣṭottaraśatenātha tarpayecchuddhamānasaḥ || 19 || pulakāharaṇam pañcabrahmeṇa mantreṇa tajjalaṃ śirasi kṣipet | daśavāraṃ tu japtena dikṣu toyaṃ vinikṣipet || śaivānāṃ dakṣiṇāṃ datvā śāntyai pulakamāharet || 20 || śaivānāmāhariṣyāmi sarveṣāṃ karmaguptaye | jātavedasamenaṃ tvāṃ pulakaiśchādayāmyaham || 21 || mantreṇānena taṃ vahniṃ pulakaiśchādayet tataḥ | tridinaṃ jvalanasthityai chādanaṃ pulakaṃ smṛtam || brāhmaṇān bhojayed bhaktyā svayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ || 22 || dinatrayeṇa yadi vā prathame divase'thavā | dvitīye vā tṛtīye vā prātaḥ snātvā sitāmbaraḥ || 23 || śuklabhāsvadyajñasūtraḥ śuddhabhasmānulepanaḥ | mūlamantraṃ samuccārya pulakaṃ bhasma santyajet || 24 || p. 55) tataścāvāhanamukhānupacārāṃstu ṣoḍaśa | kṛtvā'hṛtya tathā śaivaṃ tato'gnimupasaṃharet || 25 || sadyādimantreṇa bhasmaśuddhīkaraṇam sadyādikena mantreṇa gṛhṇīyād bhasma cottamam | tadanantaramantreṇa pramṛjya ca tataḥ param || saṃyojya gandhasalilaiḥ kapilāmūtrakeṇa vā || 26 || candrakuṅkumakastūrīmuśīraṃ candanaṃ tathā | agarudvitayaṃ caiva cūrṇayitvā tu sūkṣmataḥ || 27 || praṇavenāhared vidvān bṛhato vaṭakānatha | aghoramantrataścātha daśajaptena mūlataḥ || 28 || bhasmasampādanasya vidhānāntaram vidhāntaraṃ pravakṣyāmi bhasmasaṃpādanaṃ laghu | sadyena gośakṛd grāhyaṃ vāmena tvabhimantrayet || 29 || aghoreṇa dahet piṇḍaṃ grāhyaṃ tatpuruṣeṇa tu | nityamīśānamantreṇa svāṅge dhāryaṃ prayatnataḥ || 30 || p. 56) bhasmatraividhyam śāntikaṃ pauṣṭikaṃ bhasma kāmadaṃ ca tridhā bhavet | gomayaṃ yonisambaddhaṃ yaddhastenaiva gṛhyate || brahmamantraiśca saṃdagdhaṃ tacchāntikamihocyate || 31 || sāvadhānena goyoninissṛtaṃ gomayaṃ tu yat | antarikṣe gṛhītvā taṃ ṣaḍaṅgena dahet tataḥ || pauṣṭikaṃ tu samākhyātaṃ kāmadaṃ tu tataḥ śṛṇu || 32 || suśuddhe bhūtale daivāt patitaṃ gomayaṃ tu yat | prasādena dahedevametat kāmadamucyate || 33 || bhasmadhāraṇam śivāgnijanitaṃ bhasma śastaṃ syācchivayoginām | virajānalajaṃ caiva dhāryaṃ bhasma mahāmuneḥ || 34 || aupāsanasamutpannaṃ gṛhasthānāṃ viśiṣyate | samidagnisamutpannaṃ śastaṃ vai brahmacāriṇām || 35 || traivarṇikānāṃ sarvaṣāmagnihotrasamudbhavam | śūdrāṇāṃ śrotriyāgārapacanāgnisamudbhavam || anyeṣāmapi sarveṣāṃ dhāryaṃ dāvānalodbhavam || 36 || p. 57) bhasmasnānoddhūlanavidhiḥ bhasmasnānavidhiṃ vakṣyāmyaśeṣāghaughanāśanam | bhasmamuṣṭiṃ samādāya saṃhitāmantramantritam || mastakāt pādaparyantaṃ bhasmasnānaṃ samācaret || 37 || īśena pañcadhā bhasma vikirenmūrdhni yatnataḥ | mukhe catustatpuruṣeṇāghoreṇāṣṭadhā hṛdi || 38 || vāmena guhyadeśe tu tridaśadhā tataḥ punaḥ | aṣṭadhā sadyamantreṇa pādamuddhūlya yatnataḥ || sarvāṅgoddhūlanaṃ kuryāt pañcabhirbrahmabhiḥ punaḥ || 39 || trividhaṃ bhasmadhāraṇam uddhūlanaṃ tataścaivamavaguṇṭhanameva ca | tripuṇḍraṃ ceti vikhyātaṃ trividhaṃ bhasmadhāraṇam || 40 || p. 58) pañcabhirbrahmabhirvā'pi mūlamantreṇa vā punaḥ | sammantrya nirjalaṃ bhasma tena limpet susaṃyataḥ || sarvāṅgamāpādaśikhamuddhūlanamidaṃ smṛtam || 41 || bhasmanā mantritenaiva sajalenānulepanam | avaguṇṭhanamākhyātaṃ tripuṇḍramatha kathyate || 42 || tripuṇḍradhāraṇadvātriṃśatsthānāni tripuṇḍraṃ kārayeddhīmān brahmaviṣṇuśivātmakam | madhyāṅgulibhirādāya trisṛbhirmūlamantritam || 43 || dvātriṃśatsthānake vātha ṣoḍaśasthānake'thavā | aṣṭasthāne tathā caivaṃ pañcasthāne ca yojayet || 44 || uttamāṅge lalāṭe ca karṇayornetrayordvayoḥ | nāsāvaktragaleṣvevamaṃsadvayam anantaram || 45 || kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye pārśvayordvayoḥ | nābhau guhyadvaye caiva ūrvoḥ sphigbimbajānuṣu || jaṅghādvaye pādayośca dvātriṃśat sthānamuttamam || 46 || aṣṭamūrtryaṣṭavidyeśadikpālavasavo'dhipāḥ | eteṣāṃ nāmamātreṇa tripuṇḍraṃ dhārayed budhaḥ || 47 || p. 59) ṣoḍaśasthānāni vidadhyāt ṣoḍaśasthāne tripuṇḍraṃ ca samāhitaḥ | śīrṣake ca lalāṭe ca karṇe cāṃsadvaye'pi ca || 48 || kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye nābhipārśvayoḥ | pṛṣṭhe caivaṃ pratiṣṭhāyāṃ japet tatrādhidaivatam || 49 || śivaṃ śaktiṃ ca sādākhyamīśaṃ rudrākhyameva ca | nāsatyo dasrakaścaivamaśvinau dvau samīritau || vāmādinavaśaktīśca etāḥ ṣoḍaśa devatāḥ || 50 || athavā mūrdhni vaktre ca karṇayorghrāṇake tathā | bāhudvaye ca hṛdaye nābhyāmūrvoryuge tathā || jānudvaye ca padayoḥ pṛṣṭhabhāge ca ṣoḍaśa || 51 || śivaḥ skandaśca candrārkau vighneśo viṣṇureva ca | śrīścaiva hṛdaye tadvat tathā nābhau prajāpatiḥ || 52 || p. 60) nāgāśca nāgakanyāśca ṛṣayo ṛṣikanyakāḥ | pādayostu samudrāśca tīrthaṃ pṛṣṭhe'pi ca smṛtāḥ || 53 || aṣṭasthānāni evaṃ vā ṣoḍaśasthānamaṣṭasthānamathocyate | śiraḥ sthānaṃ lalāṭaṃ ca karṇadvayamanantaram || 54 || aṃsayugmaṃ ca hṛdayaṃ nābhirityaṣṭamaṃ bhavet | brahmā ca ṛṣayaḥ sapta devatāśca prakīrtitāḥ || 55 || athavā niṭilaṃ bāhū hṛdayaṃ nābhireva ca | bhasmasthānāni kathyante pañcabrahmāṇi devatāḥ || 56 || yathā saṃbhavamākuryād deśakālādyapekṣayā | uddhūlane'pyaśaktaścet tripuṇḍrādīni kārayet || 57 || tripuṇḍradhāraṇavidhiḥ ūrdhvapuṇḍraṃ bhavet sāma madhyapuṇḍraṃ yajūṃṣi ca | adhaḥpuṇḍramṛcaḥ sākṣāt tasmāt puṇḍraṃ triyāyuṣam || 58 || p. 61) agnirityādibhirmantrairjābālopaniṣadgataiḥ | sarvairuddhūlanaṃ kāryaṃ bhasmanā sajalena ca || 59 || triyāyuṣeṇa mantreṇa budhaistiryaktripuṇḍrakam | dhāryaṃ sadā dvijaśreṣṭhairdhārmikairvaidapāragaiḥ || 60 || medhāvītyādinā vā'pi brahmacārī dine dine | bhasmanā sajalenaiva dhārayecca tripuṇḍrakam || 61 || triyambakena mantreṇa praṇavena śivena ca | gṛhasthaśca vanasthaśca dhārayecca tripuṇḍrakam || 62 || oṃkāreṇa triruktena sahaṃsena tripuṇḍrakam | dhārayed bhikṣuko nityamityetacchivaśāsanam || 63 || bhasmamahimā bhasma jyotiḥ samāmnātamavaśyaṃ tasya dhāraṇāt | saṃsārasāgaraṃ tīrtvā kaivalyaphalamaśnute || 64 || bhasmasaṃdhāraṇādeva sarvatīrthaphalaṃ bhavet | bhasmasaṃdhāraṇāt sarvaṃ bhasmībhavati kilbiṣam || 65 || bhasmedaṃ śāmbhavaṃ jyotistaddhyānād dhyāta īśvaraḥ | bhasmasaṃdarśanādeva śivadarśanamaśnute || 66 || p. 62) bhūtapretapiśācāśca mahārogāśca dussahāḥ | bhasmadarśanamātreṇa palāyante na saṃśayaḥ || 67 || bhūtavidrāvaṇe pāpasaṃhṛtau muktisādhane | na bhasmano'nyat sadṛśamityetacchivaśāsanam || 68 || bhasmano mahimā'gaṇyastaṃ vaktuṃ kena śakyate | tathāpi kaścid gaditaḥ kimanyacchrotumicchasi || 69 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde bhasmasvarūpanirūpaṇaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || 6 || saptamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca apāramahimādhāra karuṇābharaṇojjvala | dhanyo'smi bhasmano'cintyamahimnaḥ parivedanāt || 1 || rudrākṣa mahimānaṃ ca vibodhya kṛpayā vibho | śiṣyaṃ māmanugṛhṇīṣva surāsuranamaskṛta || 2 || anantarudra uvāca rudrākṣasvarūpaṃ mahimā ca gīṣpate te pravakṣyāmi rudrākṣāṇāṃ yathodayam | dhāraṇaṃ mahimānaṃ ca śṛṇuṣvaikāgramānasaḥ || 3 || rudrākṣotpattiḥ tripurāṇāṃ vadhārthāya vibhunā śambhunā purā | unmīlitāni cakṣūṃṣi divyaṃ varṣasahasrakam || 4 || ubhābhyāṃ cārupakṣmabhyāṃ patitā jalabindavaḥ | ta eva bindavo jātā mahārudrākṣavṛkṣakāḥ || sthāvaratvam anuprāpurbhaktānugrahakāraṇāt || 5 || p. 64) rudrākṣamahimā śrotriyāya savatsāyā dhenordānena yatphalam | tatphalaṃ lakṣaguṇitaṃ darśanāllabhate naraḥ || 6 || punastu koṭiguṇitaṃ phalaṃ tatsparśanād bhavet | tasya koṭiśataṃ puṇyaṃ labhate dhāraṇānnaraḥ || 7 || lakṣakoṭisahasrāṇi lakṣakoṭiśatāni ca | tajjapāllabhate puṇyaṃ rudrākṣairbhaktimānnaraḥ || 8 || rudrākṣabhedāḥ rudrākṣāṇāṃ tu sadbhaktyā dhāraṇe syānmahāphalam | dhātrīphalapramāṇaṃ tu śreṣṭhametadudāhṛtam || 9 || badarīphalamātraṃ tu madhyamaṃ procyate budhaiḥ | adhamaṃ caṇamātraṃ syāditi viddhi bṛhaspate || 10 || brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāśceti śivājñayā | vṛkṣā jātāḥ pṛthivyāṃ tu tajjātīyāḥ śubhākṣakāḥ || 11 || śvetāstu brāhmaṇā jñeyāḥ kṣatriyā raktavarṇakāḥ | pītā vaiśyāstu vijñeyāḥ kṛṣṇāḥ śūdrā udāhṛtāḥ || 12 || p. 65) brāhmaṇo bibhṛyācchvetān raktān rājā tu dhārayet | pītān vaiśyastu bibhṛyāt kṛṣṇān śūdrastu dhārayet || 13 || varjyā rudrākṣāḥ tāmrāḥ snigdhā dṛḍhāḥ sthūlāḥ kaṇṭakaiḥ saṃyutāḥ śubhāḥ | krimidaṣṭaṃ chinnabhinnaṃ kaṇṭakairhīnameva ca || vraṇayuktamavṛttaṃ ca ṣaḍrudrākṣān vivarjayet || 14 || uttamādibhedāḥ svayameva kṛtadvāraṃ rudrākṣaṃ syādihottamam | yattu pauruṣayatnena kṛtaṃ tanmadhyamaṃ bhavet || 15 || samān snigdhān dṛḍhān vṛttān kṣaumasūtreṇa dhārayet | sarvagātreṇa sāmyena sāmānyāni vicakṣaṇaḥ || 16 || nikaṣe hemarekheva yasya rekhā pradṛśyate | tadakṣamuttamaṃ vidyāt taddhāryaṃ śivapūjakaiḥ || 17 || rudrākṣadhāraṇasthalāni saṃkhyā ca śikhāyāmekarudrākṣaṃ triṃśattu śirasā vahet | dvātriṃśat tu gale dadyād bāhvoḥ ṣoḍaśa ṣoḍaśa ||18 || p. 66) dvādaśaṃ maṇibandhe ca skandhe pañcaśataṃ vahet | aṣṭottaraśatairmālāṃ japayajñe prakalpayet || 19 || dvisaraṃ trisaraṃ vā'pi sarāṇāṃ pañcakaṃ tu vā | sarāṇāṃ saptakaṃ vā'pi bibhṛyāt kaṇṭhadeśataḥ || 20 || makuṭe kuṇḍale caiva karṇikāhārakeṣu ca | keyūre kaṭake caiva kukṣibandhe viśeṣataḥ || supte pīte sadā kālaṃ rudrākṣān dhārayennaraḥ || 21 || triśataṃ tvadhamaṃ pañcaśataṃ madhyamamucyate | sahasramuttamaṃ proktamevaṃ bhedena dhārayet || 22 || mantrapurassaraṃ rudrākṣadhāraṇam śirasīśānamantreṇa kaṇṭhe tatpuruṣeṇa ca | aghorākhyena mantreṇa karayordhārayet sudhīḥ || pañcāśadakṣasahitāṃ vyomavyāpīti codare || 23 || p. 67) pañcabrahmabhiraṅgaiśca trimālā pañca sapta ca | athavā mūlamantreṇa sarvāṇyakṣāṇi dhārayet || 24 || mukhabhedena rudrākṣamahimā ekavaktraṃ tu rudrākṣaṃ paratattvasvarūpakam | taddhāraṇāt pare tattve līyate vijitendriyaḥ || 25 || dvivaktraṃ caiva rudrākṣamardhanārīśvarātmakam | dhāraṇādardhanārīśaḥ prīyate tasya nityaśaḥ || 26 || trivaktramanalaḥ sākṣāt strīhatyāṃ dahati kṣaṇāt | trimukhaṃ caiva rudrākṣamagnitrayamudāhṛtam || taddhāraṇena hutabhuk tuṣyati sphuṭakāmadaḥ || 27 || caturmukhaṃ tu rudrākṣaṃ brahmarūpamudāhṛtam | pañcavaktraṃ tu rudrākṣaṃ pañcabrahmasvarūpakam || 28 || pañcavaktraṃ svayaṃ brahma brahmahatyāṃ vyapohati | tasya dhāraṇamātreṇa saṃtuṣyati sadāśivaḥ || 29 || ṣaḍvaktraṃ tu rudrākṣaṃ kārtikeyādhidaivatam | vināyakādhidaivaṃ ca datte'vighnaṃ śriyaṃ varām || 30 || p. 68) saptavaktraṃ tu rudrākṣaṃ saptamātradhidaivatam | taddhāraṇena suprītā jayaṃ dadati mātaraḥ || 31 || aṣṭavaktraṃ tu rudrākṣaṃ digadhīśādhidaivatam | vasvaṣṭakapriyaṃ caiva gaṅgāprītikaraṃ śubham || taddhāraṇādime prītā dadate tasya vāñchitam || 32 || navavaktraṃ tu rudrākṣaṃ navaśaktyadhidaivatam | tasya dhāraṇamātreṇa prīyante navaśaktayaḥ || 33 || daśavaktraṃ tu rudrākṣaṃ yamadaivamudāhṛtam | tathā'sya prītijanakaṃ dhāraṇe nātra saṃśayaḥ || 34 || ekādaśamukhaṃ cākṣaṃ rudraikādaśadaivatam | tadindradaivataṃ proktaṃ sadā saubhāgyavardhanam || 35 || rudrākṣaṃ dvādaśamukhaṃ mahāviṣṇusvarūpakam | dvādaśādityadaivaṃ ca devatāprītivardhanam || 36 || trayodaśamukhaṃ cākṣaṃ kāmadaṃ śuddhidaṃ śubham | tasya dhāraṇamātreṇa kāmadevaḥ prasīdati || 37 || p. 69) caturdaśamukhaṃ cākṣaṃ rudranetrasamudbhavam | sarvavyādhiharaṃ caiva sadārogyamavāpnuyāt || 38 || tanmukhaṃ rudramityāhustadbinduḥ sarvadevatāḥ | rudrākṣadhāraṇāt sadyaḥ sarvapāpaiḥ pramucyate || 39 || saṃkhyānirūpaṇam rudrākṣadhāraṇaṃ puṇyaṃ kena vā sadṛśaṃ bhavet | sahasraṃ dhārayed yastu rudrākṣāṇāṃ dhṛtavrataḥ || surāsurā namantyenaṃ yathā rudrastathaiva saḥ || 40 || abhāve tu sahasrasya bāhvoḥ ṣoḍaśa ṣoḍaśa | ekaṃ śikhāyāṃ karayordvādaśa dvādaśa dvayoḥ || 41 || dvātriṃśat kaṇṭhadeśe tu pratyekaṃ karṇayośca ṣaṭ | urasyaṣṭottaraśataṃ catvāriṃśacca mastake || dhārayed yastu rudrākṣaṃ rudravat pūjyate sadā || 42 || muktādinā saha rudrākṣadhāraṇam muktāpravālasphaṭikaraupyavaiḍūryakāñcanaiḥ | dhārayed yastu rudrākṣān sa rudro nātra saṃśayaḥ || 43 || kevalaṃ vā'pi rudrākṣān rudramudrān bibharti yaḥ | taṃ na spṛśanti pāpāni tamāṃsīva vibhāvasum || 44 || p. 70) rudrākṣamahimā rudrākṣamālayā japto mantro'nantaphalapradaḥ | arudrākṣajapaḥ puṃsāṃ tāvanmātraphalapradaḥ || 45 || yasyāṅge nāsti rudrākṣa eko'pi bahupuṇyadaḥ || tasya janma nirarthaṃ syāt tripuṇḍrarahitaṃ yathā || 46 || mūrdhni vinyasya rudrākṣaṃ yaḥ snāti matimānnaraḥ | gaṅgāsnānaphalaṃ tasya jāyate nātra saṃśayaḥ || 47 || pūjayedyastu rudrākṣaṃ kṛtvā toyābhiṣecanam | yatphalaṃ liṅgapūjāyāṃ tadevāpnoti niścitam || 48 || rudrākṣamahimā'pāraḥ kaścidukto mayā'nagha | gopanīyaḥ prayatnena kimataḥ śrotumicchasi || 49 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde rudrākṣasvarūpanirūpaṇaṃ nāma saptamaḥ paṭalaḥ || 7 || aṣṭamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anuttarajñānanidhe parānandasudhāmbudhe | śrīmadīyamukhāmbhojānmakarandamiva sṛtam || 1 || mahimānamihākarṇya rudrākṣāṇāmanuttamam | saṃtṛpto vivaśaścāsmi dhanyo'smi surasannuta || 2 || śrīmatpañcākṣarasyāpi vidhānaṃ mahimonnatim | upadiśya kṛpādṛṣṭyā vilokyānugṛhāṇa mām || 3 || anantarudra uvāca adhunā te pravakṣyāmi pañcākṣaramahāmanoḥ | svarūpaṃ mahimānaṃ ca puraścaryāvidhiṃ kramāt || 4 || pañcākṣaramantrasvarūpaṃ mahimā ca ādau namaḥ prayoktavyaṃ śivāyeti tataḥ param | saiṣā pañcākṣarī vidyā sarvaśrutiśivāgatā || 5 || śabdajātasya sarvasya bījabhūtā samāsataḥ | ādau śivamukhodgīrṇā sā tasyaivātmavācikā || 6 || p. 72) taptacāmīkaraprakhyā pīnonnatapayodharā | caturbhujā trinayanā bālendukṛtaśekharā || 7 || padmotpaladharā saumyā varadā'bhayapāṇikā | sarvalakṣaṇasaṃpannā sarvābharaṇabhūṣitā || 8 || siddhapadmāsanāsīnā nīlakuñcitamūrdhajā | iyaṃ praṇavapūrvā tu ṣaḍakṣarīti kathyate || 9 || ṣaḍakṣarī vidyā dvijairiyaṃ tu japtavyā nityaṃ praṇavapūrvikā | strībhiḥ śūdraiśca japtavyā namo'ntā praṇavaṃ vinā || 10 || ṛṣyādinyāsaḥ vāmadeva ṛṣiścāsya paṅktiśchanda udāhṛtaḥ | devatā sa śivaḥ sākṣāt praṇavo bīja ucyate || umā śaktiriti proktā nyāsaścaivaṃ ṣaḍakṣaraiḥ || 11 || japavidhānam dhyātvā saṃpūjya manasi bāhye vā parameśvaram | japaṃ kuryāt prayatnena dhyāyan sāmbaṃ triyambakam || 12 || p. 73) sahasraṃ vā tadardhaṃ vā śataṃ vā'tha japenmanum | evaṃ yaḥ kurute nityaṃ sa śivo hi na saṃśayaḥ || 13 || varṇādinirūpaṇam asyāḥ pañcavidhā varṇāḥ prasphuradrasmimaṇḍalāḥ | pītaḥ śvetastathā rakto harito nīla eva ca || 14 || pṛthak projyā yadyete bindunādavibhūṣitāḥ | ardhacandrākṛtirbindurnādo dīpaśikhākṛtiḥ || 15 || pañcabrahmamukhānyāhuḥ sthānaṃ teṣāṃ surottama | pūrvādi cordhvaparyantaṃ nakārādi yathā kramam || 16 || nāmāntarāṇi mūlaṃ vidyā śivaṃ caiva sūtraṃ pañcākṣarastathā | nāmānyasya vijānīyādoṅkāro hṛdayaṃ matam || 17 || mantrāṅgāni nakāraḥ śira ucyeta makārastu śikhocyate | śikāraḥ kavacaṃ tadvadvākāro netramucyate || 18 || yakāro'straṃ namaḥ svāhā vaṣaṭ huṃ vauṣaḍityapi | phaḍityapi ca varṇānāṃ mantrāṅgatvaṃ yathā tathā || 19 || p. 74 varṇaṃ daivaṃ tathā śaktirādhāraṃ chanda eva ca | ṛṣiḥ sthānaṃ brahma cātha āyudhaṃ tu tathaiva ca || 20 || kalā guṇaśca cakraṃ ca prakāśaḥ karaṇaṃ tathā | vāyurjñānendriyaṃ caivaṃ ṣoḍaśaite kramoditāḥ || 21 || nakārasya ṣoḍaśarūpatā nakāraṃ pītavarṇaṃ syād brahmā tatrādhidaivatam | sāvitrī śaktirityuktā cādhāraṃ pṛthivī tathā || 22 || anuṣṭupchandasā yuktaṃ vāsiṣṭhārsaṃ tathaiva hi | sthānaṃ pañcimato vaktraṃ sadyojātaṃ tu brahmakam || 23 || āyudhaṃ vajramevoktaṃ kalā nivṛttireva ca | guṇaḥ kaṭhina evoktaḥścakraṃ tu caturaśrakam || 24 || jvaladagneḥ prakāśastu karaṇaṃ mana eva ca | prāṇavāyusamāyuktaṃ ghrāṇaṃ jñānendriyaṃ bhavet || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu nakārākṣaramucyate || 25 || makārasya ṣoḍaśarūpatā makāraṃ jalarūpaṃ ca daivaṃ viṣṇustathaiva ca | lakṣmīḥ śaktiriti proktā cādhāraṃ jalameva ca || 26 || triṣṭupchandaḥ samāyuktaṃ viśvāmitra ṛṣistathā | sthānamuttarato vaktraṃ brahma vai vāmadevakam || 27 || p. 75) āyudhaṃ padmamevoktaṃ pratiṣṭhākhyakalāyutam | guṇastu dravasaṃyuktaścakramardhasudhākaraḥ || 28 || somasyaiva prakāśaśca karaṇaṃ buddhireva ca | apānavāyusaṃyuktaṃ jihvā jñānendriyaṃ bhavet || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu makārākṣaramucyate || 29 || śikārasya ṣoḍaśarūpatā śikāraṃ vahnirūpaṃ tu rudrastatrādhidaivatam | gaurīśakti samāyuktamādhāraṃ cāgnireva ca || 30 || uṣṇikchanda samāyuktaṃ jamadagnir-ṛṣistathā | sthānaṃ dakṣiṇato vaktramaghoraṃ brahma caiva hi || 31 || svastikāyudhamevoktaṃ vidyānāma kalā'pi ca | guṇo dīptyanusaṃyuktaścakraṃ tyaśrakameva ca || 32 || taṭitāṃ tu prakāśaśca karaṇaṃ tvahamākṛtiḥ | vyānavāyusamāyuktaṃ netraṃ jñānendriyaṃ bhavet || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu śikārākṣaramucyate || 33 || vākārasya ṣoḍaśarūpatā vākāraṃ vāyurūpaṃ syādadhidaivatamīśvaram | ambikā syānmahāśaktirvāyuścādhārameva ca || 34 || p. 76) bṛhatīcchandasā yuktaṃ ṛṣiḥ kāśyapa eva ca | sthānaṃ pūrvānanaṃ proktaṃ brahma tatpūruṣaṃ bhavet || 35 || āyudhaṃ bindurūpaṃ tu kalā śāntistathaiva ca | guṇaḥ sparaśa iti proktaṃ ṣaḍaśraṃ cakrameva ca || 36 || prakāśa indranīlasya cittaṃ tu karaṇaṃ bhavet | udānavāyusaṃyuktaṃ carma jñānendriyaṃ bhavet || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu vākārākṣaramucyate || 37 || yakārasya ṣoḍaśarūpatā yakāraṃ vyomarūpaṃ tu daivaṃ caiva sadāśivaḥ | unmanī śaktirevoktā ādhāraṃ vyoma cocyate || 38 || jagatīcchandasā yuktaṃ bharadvāja ṛṣistathā | sthānamūrdhvamukhaṃ vidyād brahma ceśānameva ca || 39 || āyudhaṃ caiva śūlaṃ syācchāntyatītā kalā'pi ca | guṇastu śūnya eva syāt prakāśaścandrikāmaṇeḥ || 40 || karaṇaṃ prakṛtiḥ proktaṃ samāno vāyureva ca | śrotraṃ jñānendriyaṃ proktamityete ṣoḍaśa kramāt || yakārākṣaramityuktaṃ na bhūto na bhaviṣyati || 41 || p. 77) pañcākṣarotpattiḥ ekameva pradhānaṃ tu pañcākṣaramiti smṛtam | kāmyasiddhiprayogeṇa pratyakṣaṃ pañcadhā bhavet || 42 || tataḥ prastārakaṃ proktaṃ viṃśatyekaśataṃ bhavet | evaṃ pañcākṣarotpattirgurorvaktreṇa labhyate || 43 || mantraṃ pañcavidhaṃ proktaṃ karma cāṣṭavidhām | pare pañcāttarotpattiḥ punastatraiva līyate || 44 || saptakoṭimahāmantrā rūpavaktrairanekadhā | pañcākṣare pralīyante punastasmād vinirgatāḥ || 45 || ājñāhīnaṃ kriyāhīnaṃ śraddhāhīnaṃ bṛhaspate | ajaptaṃ dakṣiṇāhīnaṃ sadā japtaṃ ca niṣphalam || 46 || ājñāsiddhaṃ kriyāsiddhaṃ śraddhāsiddhamidaṃ tathā | dakṣiṇāsiddhamapi ca mantrametanmahāphalam || 47 || puraścaraṇakramaḥ dīkṣāpūrvaṃ gurorlabdhvā mantramājñāṃ samāhitaḥ | saṃkalpya ca japennityaṃ puraścaraṇapūrvakam || 48 || yāvajjīvaṃ japennityamaṣṭottarasahasrakam | anaśnaṃsptaparo bhūtvā sa yāti paramāṃ gatim || 49 || p. 78) japedakṣaralakṣaṃ vai caturguṇitamādarāt | yuktāśī saṃyamī yaḥ sa pauścaraṇikaḥ smṛtaḥ || 50 || yaḥ puraścaraṇaṃ kṛtvā nityajāpī bhavet punaḥ | tasya nāsti samoloke sa siddhaḥ siddhido bhavet || 51 || mantrajapavidhiḥ snānaṃ kṛtvā śucau deśe baddhvā ruciramāsanam | śaṅkaraṃ hṛdi saṃcintya svaguruṃ tadgurūṃstathā || 52 || prāṅmukhodaṅmukho vāpi maunī caikāgramānasaḥ | viśodhya pañcatattvāni dahanaplāvanādibhiḥ || 53 || mantranyāsādikaṃ kṛtvā sakalīkṛtavigrahaḥ | devaṃ devīyutaṃ dhyāyet prāṇāpānau niyamya ca || 54 || p. 79) vidyāṃ sthānaṃ svaraṃ rūpaṃ ṛṣiṃ chando'dhidaivatam | bījaṃ śaktiṃ tathā vācyaṃ smṛtvā pañcākṣaraṃ japet || 55 || trividho japaḥ uttamo mānasaḥ prokta upāṃśurmadhyamastathā | adhamo vācikaḥ prokta ityetacchivaśāsanam || 56 || yaduccanī ca svaritaiḥ śabdaiḥ spaṣṭapadākṣaraiḥ | mantramuccārayedvācā vāciko'yaṃ japaḥ smṛtaḥ || 57 || jihvāmātraparispandādīṣaduccārito'pi vā | aparairaśrutaḥ svena śrutaścopāṃśurucyate || 58 || dhiyā yadakṣaraśreṇyā varṇādvarṇaṃ padātpadam | śabdārthacintanaṃ bhūyaḥ kathyate mānaso japaḥ || 59 || vācikastveka eva syādupāṃśuḥ śatamucyate | sahasraṃ mānasaṃ proktaṃ sagarbhastacchatādhikaḥ || 60 || p. 80) sagarbho'garbhaśca japaḥ prāṇāyāma samāyuktaḥ sagarbho japa ucyate | prāṇāyāmena rahito hyagarbho japa ucyate || 61 || catvāriṃśatsamāvṛttiṃ prāṇāyāmaṃ tu saṃsmaret | mantraṃ mantrārthavidhimānaśaktaḥ śaktito japet || 62 || pañcakaṃ trikamekaṃ vā prāṇāyāmaṃ samācaret | agarbhaṃ vā sagarbhaṃ vā sagarbhastu praśasyate || 63 || sagarbhādapi sāhasraṃ sadhyāno japa ucyate | eṣu pañcavidheṣveva kartavyaḥ śaktito japaḥ || 64 || aṅgulyādiṣu japaphalabhedaḥ aṅgulyā japasaṃkhyānādekamekamudāhṛtam | rekhayā'ṣṭaguṇaṃ vidyāt putrajīvairdaśādhikam || 65 || śataṃ syācchaṅkhamaṇibhiḥ pravālaistu sahasrakam | sphaṭikairdaśasāhasraṃ mauktikairlakṣamucyate || 66 || padmākṣairdaśalakṣaṃ tu sauvarṇaiḥ koṭirucyate | kuśagranthyā ca rudrākṣairanantaphalamucyate || 67 || p. 81) japamālā triṃśadakṣaiḥ kṛtā mālā dhanadā japakarmaṇi | saptaviṃśatisaṃkhyākairakṣaiḥ puṣṭipradā bhavet || 68 || pañcaviṃśatisamkhyākaiḥ kṛtā muktiṃ prayacchati | akṣaistu pañcadaśabhirabhicāraphalapradā || 69 || aṅguṣṭhaṃ mokṣadaṃ vidyāttarjanī śatrunāśinī | madhyamā dhanadā śātiṃ karotyeva hyanāmikā || kaniṣṭhā'karṣaṇe proktā japakarmaṇi gīṣpate || 70 || aṅguṣṭhena japejjapyamanyairaṅgulibhiḥ saha | aṅguṣṭhena vinā japyaṃ kṛtaṃ tadaphalaṃ yataḥ || 71 || sthānādibhedena phalabhedaḥ gṛhe japaṃ samaṃ vidyād goṣṭhe śataguṇaṃ bhavet | puṇyāraṇye tathā'rāme sahasraguṇamucyate || 72 || ayutaṃ parvate ramye nadyāṃ lakṣamudāhṛtam | koṭiṃ devālaye vidyādanantaṃ śivasannidhau || 73 || yadiṣṭaliṅgaṃ saṃpaśyan vāmahastasthitaṃ param | japate tatphalaṃ vaktuṃ na mayā śakyate guro || 74 || p. 82) sūryasyāgnergurorindordīpasya ca jalasya ca | viprāṇāṃ ca gavāṃ caiva sannidhau śasyate japaḥ || 75 || tatpūrvābhimukhaṃ vaśyaṃ dakṣiṇaṃ cābhicārikam | paścimaṃ dhanadaṃ vidyāduttaraṃ śāntidaṃ bhavet || 76 || japakāle varjyam uṣṇīṣī kañcukī nagno muktakeśo galāvṛtaḥ | apavitrakaro'śuddho vilapanna japet kvacit || 77 || krodhaṃ madaṃ kṣudhāṃ tandrāṃ niṣṭhīvanavijṛmbhaṇe | darśanaṃ ca śvanīcānāṃ varjayejjapakarmaṇi || 78 || ācāmet sambhave teṣāṃ smaret sāmbaṃ triyambakam | jyotīṃṣi ca prapaśyed vā kuryād vā prāṇasaṃyamam || 79 || aśānaśca śayānaśca gacchannutthita eva vā | rathyāyāmaśive sthānena japet timirāntare || 80 || prasārya na japet pādau kukkuṭāsana eva vā | yānaśayyādhirūḍho vā cintāvyākulito'pi vā || sadācāro capan juhvan dhyāyan bhadraṃ samaśnute || 81 || p. 83) rahasyamanyadvakṣyāmi gopanīyamidaṃ śṛṇu | na vācyaṃ yasya kasyāpi nāstikasyāthavā paśoḥ || 82 || pañcākṣaramantramahimā sadācāravihīnasya patitasyāntyajasya vā | pañcākṣarāt paraṃ nāsti paritrāṇaṃ kalau yuge || 83 || gacchatastiṣṭhato vāpi svecchayā karma kurvataḥ | aśucervā śucervāpi mantro'yaṃ na ca niṣphalaḥ || 84 || anācāravatāṃ puṃsāmaviśuddhaṣaḍadhvanām | anādiṣṭo'pi guruṇā mantro'yaṃ na ca niṣphalaḥ || 85 || antyajasyāpi mūḍhasya mūrkhasya patitasya ca | nirmaryādasya nīcasya mantro'yaṃ na ca niṣphalaḥ || 86 || sarvāvasthāṃgatasyāpi mayi bhaktimataḥ sadā | siddhyatyeṣa na sandeho nāparasya tu kasyacit || 87 || na kadācana kasyāpi ripureṣa mahāmanuḥ | siddho vā'tha susiddho vā sādhyo vā'tha bhaviṣyati || 88 || p. 84) siddhena guruṇā'diṣṭaḥ susiddha iti kathyate | asiddhenāpi vā dattaḥ siddhaḥ sādhyastu kevalam || 89 || asādhitaḥ sādhito vā siddhyatyeṣa na saṃśayaḥ | śraddhātiśayayuktasya śive mantre tathā gurau || 90 || pañcākṣarīvidyāmāśrayet tasmānmantrāntarāṃstyaktvā sā pāyānadhikārataḥ | āśrayet paramāṃ vidyāṃ hṛdyāṃ pañcākṣarīṃ budhaḥ || 91 || mantrāntareṣu siddheṣu mantra eṣa na siddhyati | asmin siddhe mahāmantre te'pi siddhā bhavanti hi || 92 || apāro mahimā śaivapañcākṣaramahāmanoḥ | na vaktuṃ vidhinā śakyaḥ saṃkṣipyokto mayānadha || 93 || āvaraṇāṣṭakaprakaraṇopasaṃhāraḥ idaṃ hi śaivadīkṣāyā mahadāvaraṇāṣṭakam | prathitaṃ sarvavidyāsu pratyekamapi muktidam || 94 || p. 85 gaditaṃ tvayi saṃprītyā bhuvanānujidhṛkṣayā | vṛndārakakulācārya kimanyacchrotumicchasi || 95 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde pañcākṣarasvarūpanirūpaṇaṃ nāmāṣṭamaḥ paṭalaḥ || 8 || navamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca sarvāgamārthasārajña sarvabhūtadayāpara | jagaduddharaṇonnidrānantarudra namo'stu te || 1 || aṣṭāvaraṇamāhātmyamanantaśruticoditam | śrīmanmukhādihākarṇya parāṃ tṛptimavāpnuvam || 2 || ācārāṇāṃ ca pañcānāṃ svarūpaṃ vinibodhya mām | anugṛhṇīṣva kṛpayā surāsuranamaskṛta || 3 || anantarudra uvāca pañcācāranirūpaṇam liṅgācāraḥ sadācāraḥ śivācārastathaiva ca | bhṛtyācāro gaṇācāraḥ pañcācārāḥ prakīrtitāḥ || 4 || guruṇā dattaliṅgādvai nāsti daivaṃ mahītale | iti bhāvānusandhānaṃ liṅgācāraḥ sa ucyate || 5 || dharmājitena dravyeṇa yat santarpaṇamanvaham | guruliṅgajaṅgamānāṃ sadācāra iti smṛtaḥ || 6 || śiva eva paraṃ brahma pañcakṛtyaparāyaṇam | na tato'nyā gatiriti śivācāro hi kīrtitaḥ || 7 || p. 87) śivasya śivabhaktasya śivadharmādikasya ca | na śṛṇoti ca yannindāṃ ca gaṇācāra ucyate || 8 || śivabhaktajanāḥ sarve variṣṭhāḥ pṛthivītale | teṣāṃ bhṛtyo'hamiti yad bhṛtyācāra iti smṛtaḥ || 9 || ihoktānāṃ ca pañcānāmācārāṇāṃ surottama | prakārāntaramastyatra vakṣye tadapi ca śṛṇu || 10 || 1. liṅgācāraḥ liṅgācāraṃ pravakṣyāmi prathamaṃ maṅgalālayam | kriyāvedhāmanvabhikhyadīkṣāntargatamūrtayaḥ || ekaviṃśatidīkṣāśca liṅgācāra iti smṛtaḥ || 11 || saptavidhā dīkṣā ājñopamā ca kalaśairabhiṣekastataḥ param | svastikārohaṇaṃ bhūtipaṭṭamāyattameva ca || svāyattamiti saptaitāḥ kriyādīkṣāntarā matāḥ || 12 || samayaścāpyasaṃsārastattvaṃ jñānamanugrahaḥ | adhyātmaśuddhavidye ca sapta vedhāntarāḥ smṛtāḥ || 13 || p. 88) dṛḍhavratamahiṃsā ca tasmai pañcandriyārpaṇam | ekāgracittasaṃpattiḥ paratattve sadā ratiḥ || 14 || liṅge nijamanolīnaṃ sadyomuktiśca śāśvatī | evaṃ saptavidhā dīkṣā manudīkṣāntarāḥ smṛtāḥ || 15 || 2. sadācāraḥ sadācāraṃ pravakṣyāmi sāvadhānamanāḥ śṛṇu | ācāra eva sarveṣāmalaṅkārāya kalpate || ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ || 16 || jñānenācārayuktena prasīdati maheśvaraḥ | tasmādācāravān jñānī bhavedādehapātanam || 17 || śivasya bhaktirādhāra ācāraḥ sarvadehinām | ācāraḥ paramo dharma ācāraḥ paramaṃ dhanam || 18 || jñānamācārahīnaṃ cenna tadbhavati siddhaye | śṛṇu tasmin sadācāre śīlamaṣṭavidha bhavet || 19 || sadācāre'ṣṭavidhaṃ śīlam aṅkuraṃ prathamaṃ jñeyamutpannaṃ ca dvitīyakam | dvidalaṃ ca tṛtīyaṃ syāt pravṛddhaṃ ca caturthakam || 20 || p. 89) saprakāṇḍaṃ pañcamaṃ syāt saśākhaṃ ṣaṣṭhamucyate | sapuṣpaṃ saptamaṃ jñeyaṃ saphalaṃ cāṣṭamaṃ bhavet || 21 || sadācāro'ṣṭaśīlāḍhyaḥ sevitaḥ kalpapādapaḥ | sadbhaktānāṃ sumanasāṃ dadātīṣṭaphalaṃ mahat || 22 || aṅkurādiśīlalakṣaṇam aṅkurākhyaṃ pravakṣyāmi bījabhūtaṃ samāsataḥ | gurukāruṇyakalitaṣaḍadhvanyāsaśobhitā || tanuḥ svīyā prākṛteti bhāvo'ṅkura itīryate || 23 || dīkṣitaireva dārādyaiḥ sahavāso ya ātmanaḥ | śīlamutpannamityuktaṃ grāhyametadvicakṣaṇaiḥ || 24 || lāñchanānāṃ hi śaivānāṃ bhasmādīnāmanāratam | dhāraṇaṃ tvapramādena dvidalaṃ śīlamucyate || 25 || yannityaṃ śivadharmāṇāṃ māhātmyasya vibhāvanam | pravṛddhaṃ śīlamityuktaṃ bhaktervṛddhikaraṃ śrutam || 26 || iṣṭaliṅgamanabhyarcya sthīyate yadabhojanam | saprakāṇḍamidaṃ śīlaṃ vijñeyaṃ bhaktisādhanam || 27 || p. 90) iṣṭaliṅgānarpitasya dravyasyāgrahaṇaṃ hi yat | śīlaṃ saśākhamityuktamavarjyaṃ bhaktitatparaiḥ || 28 || śivārpitaprasādasya yat parityāgavarjanam | sapuṣpaṃ śīlamityuktaṃ vijñeyaṃ caitaduttamam || 29 || gurujaṅgamaliṅgānāṃ yadekatvena bhāvanam | saphalaṃ śīlamityuktaṃ sadyaḥ siddhikaraṃ param || 30 || yaḥ sadācāramaṣṭāṅgaṃ bhaktiniṣṭho niṣevate | sa sadyaḥ siddhimāpnoti parāṃ śambhoranugrahāt || 31 || 3. śivācāraḥ śivācāramato vakṣye śṛṇuṣvāvahito mune | dravyakṣetragṛhādīnāṃ ṣoḍaśānāṃ viśodhanam || śivaśāstroktamārgeṇa śivācāra iti smṛtaḥ || 32 || ṣoḍaśa śuddhayaḥ bhaktahastagataṃ vāpi bhasmanā vā viśodhitam | phalamūlādikaṃ grāhyaṃ dravyaśuddhiriyaṃ matā || 33 || nandimudrāṅkitaśilādārvādipariśobhitam | kṣetraṃ bhaktiparaigrāhyaṃ kṣetraśuddhiḥ prakīrtita || 34 || p. 91) bhaktaistu nirmitaṃ vāpi śivaliṅgāṅkitaṃ tu vā | veśma bhaktaiḥ parigrāhyaṃ gṛhaśuddhiḥ samīritā || 35 || bhaktena nirmitaṃ vāpi śivaliṅgāṅkitaṃ tu vā | bhāṇḍajātaṃ parigrāhyaṃ bhāṇḍaśuddhiḥ prakīrtitā || 36 || bhaktalokasamānītaṃ bhasmanā saṃskṛtaṃ tu vā | tṛṇādikaṃ parigrāhyaṃ tṛṇaśuddhiritīritā || 37 || bhaktiyuktasamānītaṃ vibhūtyā saṃskṛtaṃ tu vā | kāṣṭhaṃ vratasthaiḥ saṃgrāhyaṃ kāṣṭhaśuddhiḥ samīritā || 38 || bhaktārāme samutpannairbhasmanā saṃskṛtaistu vā | bhaktaistu sādhitenā'pi vibhūtyā saṃskṛtena vā || 39 || nāgavallīdalaiḥ pūgaiścūrṇena ca samanvitam | grāhyaṃ bhaktairhi tāmbūlaṃ vīṭikāśuddhirīritā || 40 || śivadīkṣānvitaiḥ pakvamabhaktānavalokitam | bhojyaṃ bhaktaiḥ parigrāhyaṃ pākaśuddhiriyaṃ matā || 41 || ghṛtaṃ dadhi payastakraṃ māhiṣaṃ cāvikaṃ tyajet | gavyaṃ tu sarvadā grāhyaṃ rasaśuddhiriyaṃ matā || 42 || p. 92) punarbhavanidānoktakāmyakarmavisarjanāt | janmarāhityasampattirbhavaśuddhirnigadyate || 43 || sarvabhūtadayālutvaṃ pāñcabhautikasaṃskṛtiḥ | bhūtadūṣaṇarāhityaṃ bhūtaśuddhiḥ samīritā || 44 || sarvakāmān samujjhitya śivabhāvānubhāvanam | cetasā yat sarvakālaṃ bhāvaśuddhiḥ samīritā || 45 || padbhyāṃ pipīlikādīnāṃ na yathā hiṃsanaṃ bhavet | gamanaṃ hi parigrāhyaṃ mārgaśuddhiriyaṃ matā || 46 || śāstrasaṃcodite kāle niḥśabde ca manorame | śivaliṅgārādhanaṃ yat kālaśuddhirihoditā || 47 || anṛtaṃ paruṣaṃ kutsaṃ bībhatsaṃ dāmbhikaṃ ca yat | visarjanaṃ tadvacaso vākśuddhiriti kathyate || 48 || āsane śayane yāne goṣṭhyāṃ sarvatra sarvadā | sadbhaktajanasāṅgatyaṃ janaśuddhiḥ samīritā || 49 || vidvannayaṃ śivacāraḥ sarvaśāstreṣu gopitaḥ | etadācaraṇānmartyaḥ śivasāyujyabhaśnute || 50 || p. 93) 4. gaṇācāraḥ gaṇācāramato vakṣye bhogamokṣaikasādhanam | anuṣṭhito bhaktagaṇairgaṇācāra itīritaḥ || 51 || catuṣṣaṣṭiśīlāni sarvottame gaṇācāre sadyaḥsiddhikare pare | śīlāni tu catuḥṣaṣṭirvartante tāni saṃśṛṇu || 52 || tatra saptakāyikaśīlāni bhaktiniṣṭhena yadvācā yathārthasyaiva bhāṣaṇam | tatsatyaṃ sarvaśāstreṣu prathamaṃ śīlamucyate || 53 || na vācyamapriyaṃ satyaṃ nāsatyaṃ ca priyaṃ vadet | brūyāt priyaṃ ca yatsatyaṃ dvitīyaṃ śīlamucyate || 54 || vedāgamapurāṇānāṃ dharmajñānaikabodhinām | paṭhanaṃ pratyahaṃ yattattṛtīyaṃ śīlamīritam || 55 || śivasya śivabhaktānāṃ gurorapi viśeṣataḥ | praśaṃsanaṃ yadaśrāntaṃ caturthaṃ śīlamucyate || 56 || anyeṣāṃ caiva devānāṃ mānuṣāṇāṃ ca jātucit | praśaṃsāvarjanaṃ yattat pañcamaṃ śīlamucyate || 57 || kadācit kutracidvā yadātmastutivisarjanam | tat ṣaṣṭhaṃ śīlamityuktaṃ sarvaśāstraikasammatam || 58 || p. 94) devatānāṃ manuṣyāṇāṃ nirguṇānāṃ ca jātucit | garhāvisarcanaṃ yattat saptamaṃ śīlamucyate || 59 || tadetadvācikaṃ śīlamuktaṃ saptavidhaṃ mayā | atha pāṇigataṃ yattu śīlaṃ vakṣyāmi tacchṛṇu || 60 || pañcavidhaṃ pāṇigataṃ śīlam gurujaṅgamaliṅgānāṃ kriyate yā namaskṛtiḥ | śīlamaṣṭamamityuktamakhilāgamabodhitam || 61 || pūjāparikarāṇāṃ yatsaṃpādanamaharniśam | śīlaṃ navamamityuktaṃ śivaprītyekakāraṇam || 62 || rudrākṣamālayā nityaṃ mūlamantrajapo'nvaham | daśamaṃ śīlamityuktamakhilāghaviśodhanam || 63 || gurormāheśvarāṇāṃ ca bhavānīvallabhasya ca | ārādhanaṃ pratyahaṃ tacchīlamekādaśaṃ smṛtam || 64 || gurave jaṅgamebhyaśca śivadharmāya bhaktitaḥ | yathā śakti kṛtaṃ dānaṃ dvādaśaṃ śīlamucyate || 65 || evaṃ pañcavidhaṃ śīlaṃ pāṇisambaddhamīritam | atha pādagataṃ vakṣye śīlaṃ pāpaughanāśanam || 66 || p. 95) caturvidhaṃ pādagataṃ śīlam gurormāheśvarasyābhigamanaṃ kriyate hi yat | tat trayodaśamityuktaṃ śambhunā sarvavedinā || 67 || gurormāheśvarasyāpi kriyate yat pradakṣiṇam | bhaktibhāvayutenaiva gaditaṃ taccaturdaśam || 68 || pūjāparikarāṇāṃ hi sampādanacikīrṣayā | bhaktena gamyate nityaṃ tat pañcadaśakaṃ matam || 69 || gurorapīṣṭaliṅgasya pūjārthaṃ sthiramāsanam | tat ṣoḍaśakamityuktaṃ devadevena śūlinā || 70 || evaṃ pādagataṃ śīlaṃ caturvidhamitīritam | tvaksambaddhamato vakṣye tacchṛṇuṣvāvadhānataḥ || 71 || tvaksaṃbaddhaṃ śīlam nityaṃ yadiṣṭaliṅgasya sparśanaṃ tvaviyogataḥ | tat saptadaśakaṃ proktaṃ vapuḥsārthakatāspadam || 72 || iṣṭaliṅgasparśajanyaromāñcasamalaṅkṛtiḥ | aṣṭādaśaṃ śīlamiti kathitaṃ bhavanāśakam || 73 || tvaksambaddhamidaṃ śīlaṃ dvividhaṃ parikīrtitam | cakṣurgataṃ pravakṣyāmi śṛṇu tatsāvadhānataḥ || 74 || p. 96) cakṣurgataṃ śīlam aśrāntaṃ sānurāgaṃ yadiṣṭaliṅganirīkṣaṇam | ekonaviṃśakaṃ śīlamuktaṃ bhavabhayāhapam || 75 || iṣṭaliṅgekṣaṇodbhūtānandabāṣpasamudgamaḥ | viṃśaṃ śīlaṃ vinirdiṣṭaṃ spaṣṭaṃ candrārdhamaulinā || 76 || evaṃ te dvividhaṃ śīlaṃ cakṣuḥsambaddhamīritam | atha jihvāgataṃ vakṣye śṛṇu śraddhāsamanvitaḥ || 77 || jihvāgataṃ śīlam niveditaprasādīyarasāsvādo yadanvaham | ekaviṃśakamityuktamatha ghrāṇagataṃ śṛṇu || 78 || ghrāṇagataṃ śīlam nirmālyagandhapuṣpādisaurabhāghrāṇanaṃ param | dvāviṃśakaṃ samākhyātamataḥ śrotragataṃ śṛṇu || 79 || śrotragataṃ śīlam guroḥ śivasya bhaktānāṃ stotrākarṇanamanvaham | tat trayoviṃśakaṃ proktaṃ mokṣasamprāptikāraṇam || 80 || guroḥ śivasya bhaktānāṃ nindānākarṇanaṃ hi yat | taccaturviṃśakaṃ proktaṃ kāyikaṃ tu tataḥ śṛṇu || 81 || p. 97) kāyikaṃ śīlam gurorapīṣṭaliṅgasya carasyaiva prasādataḥ | kāyaśodhanametaddhi śīlaṃ syāt pañcaviṃśakam || 82 || niṣiddhaviṣayebhyaśca yadindriyavinigrahaḥ | ṣaḍviṃśaṃ śīlamityuktaṃ bhavadoṣanivāraṇam || 83 || aspṛśyavastusaṃsparśe snānaṃ nīreṇa bhasmanā | śaucaṃ hi saptaviṃśaṃ syācchīlaṃ doṣanivāraṇam || 84 || āsane śayane goṣṭhyāṃ bhavisambandhavarjanam | aṣṭāviṃśamidaṃ śīlaṃ nirdiṣṭaṃ śaucasādhanam || 85 || bhūtirudrākṣaliṅgānāṃ śarīre dhāraṇaṃ sadā | ekonatriṃśakaṃ śīlaṃ mokṣamārgaikasādhanam || 86 || kāyikaṃ pañcadhā proktaṃ muktiprāptyekasādhanam | atha mānasikaṃ vakṣye śīlamekamanāḥ śṛṇu || 87 || mānasikaṃ śīlam niṣiddhabhogaviṣaye yat saṃkalpavivarjanam | brahmacaryaṃ hi tacchīlaṃ triṃśamīśvaracoditam || 88 || p. 98) kāmaṃ bhaktirasaukuryādaviṣayeṣu na jātucit | ekatriṃśamidaṃ śīlaṃ niṣkāmatvaṃ prakīrtitam || 89 || vahet krodhamadharme tu na vairiṣu kadācana | dvātriṃśakamidaṃ śīlamakrodhaṃ muktisādhanam || 90 || na dhanādau vahellobhaṃ śivasyārādhane vahet | alobhākhyamidaṃ śīlaṃ trayastriṃśaṃ samīritam || 91 || mohaṃ bhaktajane kuryānna kāntāyāṃ suteṣu vā | amohākhyamidaṃ śīlaṃ catustriṃśaṃ prakīrtitam || 92 || mātsaryaṃ karaṇeṣveva najaneṣu vahet kvacit | amātsaryamidaṃ śīlaṃ pañcatriṃśaṃ samīritam || 93 || madaṃ māyājaye kuryānna dharme nā'pi saṃpadi | amadākhyamidaṃ śīlaṃ ṣaṭtriṃśamiti kīrtitam || 94 || guṇāguṇavimarśasya tyāgo yastu gurau care | saptatriṃśaṃ samākhyātaṃ śīlaṃ puṇyaphalapradam || 95 || prāṇino yasya kasyāpi na bādhākaraṇaṃ hi yat | ahiṃsākhyamidaṃ śīlamaṣṭatriṃśaṃ samīritam || 96 || p. 99) prāṇiduḥkhasya vīkṣāyāmakṣamatvaṃ dayābhidham | śīlaṃ prasiddhamekonacatvāriṃśaṃ prakīrtitam || 97 || kriyāyāṃ vacane vāpi yatparasmāt svato'pi vā | hrīryā śīlamidaṃ proktaṃ catvāriṃśaṃ triśūlinā || 98 || ripau nijasute vāpi yadvaiṣamyavivarjanam | ārjavākhyaṃ śīlamekacatvāriṃśamudāhṛtam || 99 || āgame nigame caiva viśvāso yadgurudite | śraddhākhyaṃ śīlametad dvicatvāriṃśaṃ samīritam || 100 || āpadyapi durantāyāṃ dharmasya yadavarjanam | dhṛtyākhyaṃ śīlametat tricatvāriṃśaṃ prakīrtitam || 101 || adūṣaṇaṃ vairijaneṣvapakārapareṣvapi | śīlaṃ kṣamābhidhaṃ catuścatvāriṃśaṃ samīritam || 102 || bhogaprayuktavāñchāyā rāhityaṃ yaddhimānase | bhogāsakticyutiḥ pañcacatvāriṃśaṃ samīritam || 103 || kriyāyāṃ vacane vāpi pramādarahitasthitiḥ | dhīryā śīlaṃ tadiha ṣaṭcatvāriṃśaṃ viniścitam || 104 || p. 100) śivānyavastuviṣayasaṃkalpaparivarjanam | śīlaṃ damābhidhaṃ saptacatvāriṃśaṃ prakīrtitam || 105 || anyūnadharmānuṣṭhānaṃ paradravyāparigrahaḥ | asteyākhyaṃ śīlamaṣṭacatvāriṃśamudāhṛtam || 106 || alabdhavastuviṣayavyasanābhāvasusvitiḥ | saṃtuṣṭiḥ śīlamekona pañcāśatkaṃ viniścinu || 107 || pārameśvarayornityaṃ smaraṇaṃ nāmarūpayoḥ | jīvanmuktipradaṃ śīlaṃ pañcāśatkaṃ samīritam || 108 || śambhunāmaguṇādīnāṃ cintanaṃ yadanāratam | śīlaṃ pāśaharaṃ tvekapañcāśatkaṃ prakīrtitam || 109 || bhāvyamānaṃ sadā śambhoḥ pādasaṃvāhanādikam | pādasevanametad dvipañcāśatkamudāhṛtam || 110 || arcanaṃ mānasaṃ yat syācchambhorāvāhanādinā | śīlaṃ tvidaṃ gīṣpate tripañcāśatkamudāhṛtam || 111 || śambhupādābjayornityaṃ praṇāmo mānaso hi yat | śīlametatkila catuḥpañcāśaṃ saṃprakīrtitam || 112 || p. 101) kaiṅkaryakaraṇaṃ śambhormanasā sarvadā hi yat | dāsyaṃ śīlamidaṃ pa~capañcāśamiti bhāṣitam || 113 || śambhoḥ kalyāṇarūpasya sakhitābhāvanaṃ hi yat | sakhyākhyaṃ śīlametat ṣaṭpañcāśamiti niścitam || 114 || bandhamocanabhārasya kṛtsnasyeśe samarpaṇam | ātmārpaṇamidaṃ saptapañcāśaṃ sampracoditam || 115 || yajjapo mūlamantrasya manasā kriyate sadā | śīlametat sevyamaṣṭapañcāśamavadhāritam || 116 || śambhoryad divyarūpānusandhānaṃ kriyate hṛdi | dhyānākhyaṃ śīlamekonaṣaṣṭikaṃ parikīrtitam || 117 || dhriyate tailadhārāvadavicchinnaṃ tadeva yat | dhāraṇākhyaṃ śīlamidaṃ ṣaṣṭikaṃ samudāhṛtam || 118 || nivātadīpavad dhyāne cetaso yadavasthitiḥ | samādhyākhyaṃ śīlamekaṣaṣṭikaṃ sampracodikam || 119 || p. 102) so'haṃbhāvena viśveśaṃ dhyāyan kṛtyāni sarvataḥ | tadindriyamukhenaiva kriyamāṇāni bhāvayan || yadācarati tacchīlaṃ dviṣaṣṭikamudāhṛtam || 120 || aparicchinnarūpānusandhānaṃ yanmaheśituḥ | śīlamuktaṃ surācārya triṣaṣṭikamudāhṛtam || 121 || anantarūpaṃ devasya bhāvayannijarupataḥ | śivānandavaśād viśvamātmānaṃ vismarannapi || yastiṣṭhatyacalaḥ śīlaṃ catuṣṣaṣṭikamīritam || 122 || yaścatuṣpaṣṭiśīlāḍhyaḥ śiva eva na cāparaḥ | etadabhyāsayogena śivasāyujyamaśnute || gaṇācāra iti prokto bhṛtyācāramataḥ śṛṇu || 123 || bhṛtyācāraḥ bhṛtyatvaṃ vīrabhṛtyatvaṃ bhṛtyācāro dvidhā mataḥ | guruliṅgajaṅgamānāṃ kaiṅkaryācaraṇaṃ hi yat || bhṛtyatvamiti nirdiṣṭaṃ devadevana śambhunā || 124 || p. 103) deśikāya tanuṃ cittaṃ śambhave ca dhanaṃ tathā | jaṅgamāya samarpyaivaṃ mahotsāhasamanvitaḥ || 125 || muktimeva parāṃ kāṅkṣamāṇo yadavatiṣṭhate | tanmataṃ vīrabhṛtyatvaṃ śivānugrahasādhanam || 126 || ityevaṃ kathitastubhyaṃ pañcācāravinirṇayaḥ | nigamāgamasāro'yaṃ muktiprāptyekasādhanaḥ || 127 || nāśiṣyāyopadeṣṭavyo nābhaktāya kadācana | nāputrāya ca vaktavyo na śraddhārahitāya ca || gopanīyaḥ prayatnena kimataḥ śrotumicchasi || 128 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde pañcācārasvarūpanirupaṇaṃ nāma navamaḥ paṭalaḥ || 9 || daśamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca sarvabhadraguṇopeta kādraveyapariṣkṛta | janaduddharaṇonnidrāntarudra namo'stu te || 1 || āgameṣu nigadyante śaivabhedāstvanekadhā | catvāraḥ kvaciducyante tathā sapteti hi kvacit || 2 || daśeti ca kvacit proktāḥ kathyante kvacinyathā | saṃgṛhya tāniha brūhi pariṣkāramasaṃśayam || 3 || antarudra uvāca aṣṭavidhāḥ śaivāḥ adhunā te pravakṣyāmi śaivabhedamanuttamam | anādiśaivaṃ prathamamādiśaivaṃ dvitīyakam || pūrvaśaivaṃ tṛtīyaṃ syānmiśraśaivaṃ caturthakam || 4 || śuddhaśaivaṃ pañcamaṃ syāt ṣaṣṭhaṃ vai mārgaśaivakam | sāmānyaṃ saptamaṃ jñeyaṃ vīraśaivamathāṣṭamam || 5 || 1. anādiśaivalakṣaṇam atha tallakṣaṇaṃ vakṣye yathāvadanupūrvataḥ | anādiśaivaḥ śambhuḥ syādātha tasya gaṇā api || p. 105) 2. ādiśaivalakṣaṇam ādiśaivāstu vijñeyāḥ kauśikādyā maharṣayaḥ || 6 || kauśikaḥ kaśyapaścaiva bharadvājātrigautamāḥ | ādāvete maheśasya pañcavaktreṣu dīṣitāḥ || 7 || gurormukhāddīkṣitā hi tadgotrāścānyagotriṇaḥ | āgamāntoktavidhinā śāmbhavavratasevinaḥ || 8 || vedhāmanukriyābhikhyadīkṣātraya vidhānataḥ | liṅgatrayaparisphūrjadaṅgatritaya śobhinaḥ || ādiśaivā iti bhuvi nigadyante bṛhaspate || 9 || maheśasya pratiṣṭhāyāmutsave snapanādiṣu | ācāryatve hyadhikṛtā ādiśaivā jagannutāḥ || 10 || 3. pūrvaśaivalakṣaṇam pūrvaśaivā hi vijñeyāḥ kānīnāstu śivadvijāḥ | anūḍhāsu hi kanyāsu prabhūtāḥ pañcagotriṇaḥ || 11 || dīkṣāṇāmiha śaivīnāṃ pūrvabhāgoditātmanām | grahaṇāgrahaṇābhyāṃ ca dvividhāste śivadvicaḥ || 12 || pūrvakāṇḍoktadīkṣābhiḥ saṃskṛtāste hyaliṅginaḥ | svārthe parārthe yajane'dhikṛtāste bhavanti hi || 13 || p. 106) arcakatve hi devasya kaiṅkaryakaraṇe'pi ca | śivāgārapariṣkāre'dhikṛtāste surārcita || 14 || nācāryatve hyadhikṛtiḥ pratiṣṭhādiṣu karmasu | dīkṣitānāmapi hyeṣāṃ kānīnatvādasaṃśayam || 15 || (devalakalakṣaṇam) atha ye'dīkṣitā eva parārthayajane ratāḥ | te hi devalakāḥ proktāḥ sarvakarmavigarhitāḥ || 16 || śivāgārādanyadeśe teṣāṃ sparśo'pi doṣadaḥ | śivārcakatvādeteṣāṃ śaivatvaṃ tu parisphuṭam || 17 || śivadīkṣāvidūratvāt śivadravyasya bhakṣaṇāt | śivakaiṅkairyaviṣayaśraddhālopādidoṣataḥ || tanmalā ityudīryante sarvaśāstreṣu gīṣpate || 18 || 4. miśraśaivalakṣaṇam miśraśaivamatho vakṣye surācārya samāśṛṇu | ādityamambikāṃ viṣṇuṃ gaṇanāthaṃ maheśvaram || 19 || ekapīṭhe saṃniveśya miśrīkṛtyārcayanti ye | miśraśaivā iti hi te procyante miśrapūjanāt || 20 || p. 107) naiteṣāṃ śivadīkṣā syānna śivādhikyabhāvanā | bhasmarudrākṣadharaṇācchaivatvaṃ miśrapūjanāt || miśratvaṃ vidyante yasmānmiśraśaivāḥ prakīrtitāḥ || 21 || antaśśāktaṃ bahiśśaivaṃ sabhāmadhye tu vaiṣṇavam | miśritaṃ dṛśyante yasmānmiśraśaivāḥ prakīrtitāḥ || 22 || 5. śuddhaśaivalakṣaṇam śuddhaśaivamato vakṣye prasiddhaṃ sumanorcita | bhasmarudrākṣadharaṇātmaka paurāṇadīkṣayā || dīkṣitāḥ śivaliṅgaikapūjātatparacetasaḥ || 23 || śivapāramyaviśvāsāḥ śivabhāvānubhāvinaḥ | śuddhaśaivā iti bhuvi nigadyante bṛhaspate || 24 || 6. mārgaśaivalakṣaṇam mārgaśaivaṃ pravakṣyāmi muktisannidhimārgakam | vedāgamāntagaditadīkṣātrayaparigrahaḥ || ṣaṭsthalajñānasampattiḥ ṣaṭkālaśivapūjanam || 25 || p. 108) ekaviṃśatisāhasrayutaṣacchata saṃkhyayā | ṣaḍakṣarījapo nityaṃ liṅgaikyavibhāvanam || dharmo'yaṃ mārgaśaivāntamīśvareṇa prakīrtitāḥ || 26 || ādiśaivena taulye'pi dīkṣādīnāṃ parigrahe | viśiṣṭānāṃ hi dhamāṇāṃ śīghramuktipradāyinām || nirantarānuṣṭhānaṃ yadmārgaśaive viśiṣyate || 27 || 7. sāmānyaśaivalakṣaṇam sāmānyaśaivaṃ vakṣyāmi tacchṛṇuṣvāvadhānataḥ | śāktādyāḥ sarva evaite matapañcakavartinaḥ || 28 || adhvaśodhanasaṃskārādgāyatrīgrahaṇādapi | sāmānyaśaivā iti hi nigadyante dharātale || 29 || p. 109) 8. vīraśaivalakṣaṇam vīraśaivaṃ pravakṣyāmi viditaṃ śrutitantrayoḥ | śrautaṃ svatantramiti ca dvividhaṃ parikīrtitam || 30 || varṇāśramīyadharmāḍhyaṃ śrautamityabhidhīyate | tadīyadharmarahitaṃ svatantramiti kathyate || 31 || āgamottarakāṇḍoktadīkṣāṇāṃ yaḥ parigrahaḥ | samāna ādiśaivena viśeṣamiha saṃśṛṇu || 32 || iṣṭaliṅgaviyoge vā vratānāṃ vā paricyutau | tṛṇavat prāṇasaṃtyāga iti vīravrataṃ matam || 33 || bhaktyutsāhaviśeṣo'pi vīratvamiti kathyate | vīravratasamāyogādvīraśaivaṃ prakīrtitam || 34 || vīraśaivabhedāḥ punaḥ trividhametaddhi sāmānyādiprabhedataḥ | sāmānyaśca viśeṣaśca nirābhārīti ca tridhā || 35 || sāmānyavīraśaivalakṣaṇam atha lakṣaṇameteṣāṃ kramād vakṣyāmi saṃśṛṇu | iṣṭādiliṅgatritayasyaikībhāvena cārcanam || gurau māheśvare sveṣṭaliṅge ca samabhāvanā || 36 || p. 110) trikālaṃ liṅgapūjā ca sambhavadbhiḥ padārthakaiḥ | sāmānyavīraśaivasya dharmo'yaṃ parikīrtitaḥ || viśeṣavīraśaivalakṣaṇam viśeṣadharmānuṣṭhānād viśeṣaśca sa eva hi || 37 || ekaṃ māheśvaraṃ vāpi dvau vā trīn prativāsaram | bhojayitvā hi taccheṣaṃ bhuñjīyādapramādataḥ || ṣaṭkālaṃ liṅgapūjā ca niyataistu padārthakaiḥ || 38 || droṇapuṣpaṃ bilvapatraṃ karavīramathāpi vā | mallikotpalapunnāgajātyādikusumāni vā || 39 || eṣvekaṃ trīṇi dvau vāpi hyarpayenniyamānvitaḥ | evaṃ cariṣye niyamānahamāprāṇasaṃcarāt || 40 || nānyathā bibhṛyāṃ prāṇāniti yo niyamaḥ smṛtaḥ | ityādiniyamairyukto viśeṣa iti kathyate || 41 || nirābhārīvīraśaivalakṣaṇam turīyāśramasevī tu nirābhārīti cocyate | svatantre tyaktadārādirnirābhārīti kathyate || 42 || p. 111) svatantro nirābhārī muṇḍī vā jaṭilo vāpi daṇḍakāṣāyasaṃyutaḥ | svatantre vīraśaive tu nirābhārī carenmahīm || 43 || vaidiko nirābhārī śikhāyajñopavītāḍhyo daṇḍakāṣāyacelavān | vaidike vīraśaive tu nirābhārīti sa smṛtaḥ || sveṣṭaliṅgāviyogastu samāna ubhayoḥ smṛtaḥ || 44 || nirābhārasāmānyalakṣaṇam nispṛho nijaliṅgaikyo bhikṣāśī bhayavarjitaḥ | maunī bhūtadayāyukto nirābhāra iti smṛtaḥ || 45 || kanthākamaṇḍaludharo bhūtirudrākṣasaṃyutaḥ | daṇḍakaupīnadhārī ca nirābhārīti gīyate || 46 || nirābhārāśramasthasya sambhave tasya sannidhau | grāhyo'yamāśramastasya mukhāddhi praṇavo'pi ca || 47 || asambhave tādṛśasya śivāgāre'thavā punaḥ | bilvamūle parigrāhyo bhavatīśvaraśāsanāt || 48 || p. 112) praṇave japyamāne'pi sūkṣmapañcākṣarātmani | sthūlapañcākṣaraḥ śaivo na varjyo yatibhiḥ sadā || 49 || darśanācārādiprayuktā ime śaivabhedāḥ ādeḥ pūrvasya śuddhasya tathaivaṃ mārgavīrayoḥ | saviśeṣaḥ śivādvaitaḥ śrutīnāṃ sammato mataḥ || 50 || miśrasya śuddhādvaitākhyo matastu parikalpitaḥ | sāmānyasya viśiṣṭo'yaṃ śaktyādyadvaita eva hi || 51 || ādermārgasya vīrasya pretakarma na vidyate | dahanaṃ caiva sā piṇḍyaṃ naiteṣāṃ sammate tataḥ || 52 || pūrvādīnāṃ tu pretatvaṃ tatprayuktaṃ hi karma ca | viśiṣyate yatasteṣāṃ na dīkṣā śāmbhavī parā || 53 || ācārabhedamūlāste śaivabhedāḥ samīritāḥ | pradhānamekameva syāt sarvavidyāsamanvitam || nirgatopapadaṃ śaivaṃ viditaṃ munipuṅgava || 54 || yadā gamāntaviśrāntaśaivadīkṣābhiśobhitam | aṅgatritayasambaddhaliṅgatrayavirājitam || 55 || p. 113) varṇāśramīyadharmāḍhyaṃ ṣaṭsthalajñānasaṃyutam | viśiṣṭamaṣṭāvaraṇaiḥ pañcācārābhimaṇḍitam || 56 || sadyaḥ pāśakṣayakaraṃ karma jñānasamuccayam | maheśvarapratiṣṭhādikṛtyācāryatvaśobhitam || 57 || athāpīdaṃ tatra tatra bahudhaivābhidhīyate | tattadguṇasamāyogāt tattannāmāṅkitaṃ bhavet || 58 || anādisargasaṃcārādanādīdaṃ nigadyate | matānāmiha sarveṣāmādyatvādapi gīṣpate || ādiśaivamiti khyātaṃ kvacidvedaviduttama || 59 || muktimārgapradhānatvād mārgaśaivamiti śrutam | devatāntarasambandhavarjanācchuddhamityapi || 60 || smārtakarmābhisambandhānmiśramityapi ca kvacit | vīravratasamāyogādvīraśaivamiti smṛtam || 61 || p. 114) iti te gīṣpate samyak śaivabhedaḥ samīritaḥ | pradhānamapi śaivaṃ ca kimanyacchrotumicchisi || 62 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde śaivabhedo nāma daśamaḥ paṭalaḥ || 10 || ekādaśaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca kaṅkāladhara sarvajña kālakāla kṛpānidhe | anantarudra bhagavān nato'smyanugṛhāṇa mām || 1 || śāmbhavavrataniṣṭhānāṃ śaivānāṃ prayatātmanām | āhnikaṃ śrotumicchāmi vidhānaṃ brūhyaśeṣataḥ || 2 || anantarudra uvāca śāmbhavavrataniṣṭhānāmāhnikam brāhme muhūrta utthāya netrayoriṣṭaliṅgakam | sparśayannīśvaraṃ sāmbaṃ dhyātvā kāryaṃ vicārya ca || śaucācāranirūpaṇam bahirvidiśamāgneyīṃ gacchedārādatandritaḥ || 3 || śivasūtraṃ yajñasūtraṃ mūrdhni vinyasya vāsasā | prāvṛtya ca śiro'nyatra jalapātraṃ nidhāya ca || visṛjya caiva viṇmūtre śaucaṃ kuryādvidhānataḥ || 4 || p. 116) tato dantān dhāvayecca kṣīrikaṇṭakiśākhayā | alābhe dantakāṣṭhānāṃ sadācārasamanvitaḥ || 5 || apāṃ dvādaśagaṇḍūṣaiḥ kuryādāsyaviśodhanam | ācamya cātha nadyādau vāruṇasnānamācaret || 6 || vāruṇasnānādikam sopavītaḥ śikhāṃ baddhvā praviśya ca jalāntaram | śivatīrthaṃ vidhāyātha tanmadhye snānamācaret || 7 || śivabrahmāṅgavidyāṅgaiḥ snānaṃ kṛtvā vidhānataḥ | pañcabrahmaśivāṅgaiśca triḥ paṭhedaghamarṣaṇam || 8 || devādīṃstarpayitvā'tha śivatīrthaṃ tu saṃharet | athārdravasane tyaktvā bibhṛyād dhautavāsasī || 9 || bhasmasnānādikam majjayitveṣṭaliṅgaṃ ca gṛhītvā bhasitaṃ tataḥ | bhasmasnānaṃ tataḥ kuryāt sarvadoṣanivṛttaye || 10 || p. 117) sarvāṅgoddhūlanaṃ kuryācchuṣkeṇa sitabhasmanā | sajalena ca tenātha sarvāṅgamavaguṇṭhayet || 11 || mūlato mantritenātha sajalenaiva bhasmanā | bibhṛyācca tripuṇḍrāṇi dvātriṃśatsthānakeṣu hi || 12 || tripuṇḍradhāraṇam uttamāṅge lalāṭe ca karṇayornetrayordvayoḥ | nāsāvaktragaleṣvevamaṃsadvitayake tathā || 13 || kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye pārśvayordvayoḥ | nābhau guhyadvaye caiva ūrvoḥ sphigbimbajānuṣu || 14 || jaṅghādvaye ca padayordvātriṃśat sthānamuttamam | dhṛtvā caivaṃ tripuṇḍrāṇi rudrākṣān bibhṛyāt tataḥ || 15 || sandhyopāsanam sandhyādvayamupāsīta sāvitrīmūlamantragam | arcāṃ nirvartayet paścādaruṇodayakālikīm || 16 || japitvā'tha ca sāvitrīṃ prasiddhāṃ mantramātaram | upatiṣṭhenmahādevaṃ bhānumaṇḍalamadhyagam || ṣaḍakṣarīṃ japeccāpi samāhitamanā yathā || 17 || p. 118) dhyāyed devaṃ ca devīṃ ca prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ | svaguruṃ ca punardevaṃ tato nāmāṣṭakaṃ japet || 18 || śivanāmāṣṭakam śivo maheśvaraścaiva rudraḥ śambhurumāpatiḥ | saṃsāravaidyaḥ sarvajñaḥ paramātmeti cāṣṭakam || 19 || paścāt karau ca prakṣālya kṛtvā candanacarcitau | karanyāsaṃ prakurvīta karaśuddhipurassaram || 20 || karanyāsādikam sthityutpattilayābhikhyaḥ karanyāsastridhā mataḥ | gṛhasthānāṃ sthitinyāsa utpattirbrahmacāriṇām || yatīnāṃ ca vanasthānāṃ saṃhṛtinyāsa iṣyate || 21 || vibhartṛkāyāśca tathā saṃhāranyāsa ucyate | utpattiruktaḥ kanyāyāḥ suvāsinyāḥ sthitirbhavet || 22 || p. 119) aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntaṃ sthitinyāsa iti smṛtaḥ | dakṣiṇāṅguṣṭhamārabhya vāmāṅguṣṭhāntameva ca || utpattinyāsa ākhyāto viparītastu saṃhṛtiḥ || 23 || varṇā nanu kramānnyasyennakārādīn sabindukān | aṅgulīṣu śivaṃ nyasya talayorapi pṛṣṭhayoḥ || astranyāsaṃ tataḥ kuryād daśadikṣvastramantrataḥ || 24 || nivṛttyādikalādhyānam pañcabhūtātmikāḥ pañca nivṛttyādikalāḥ punaḥ | tattaccihnayutāḥ samyak pañcabhūtādhipaiḥ saha || 25 || hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhreṣu bhāvayet | vidyāṃ pañcākṣarīṃ tāsāṃ śodhanārthāya saṃjapet || 26 || vidyāmayo dehaḥ sampādanīyaḥ prāṇavāyuṃ niruddhyātha guṇasaṃkhyānusārataḥ | bhūtagranthiṃ tataśchindyādastreṇaivāstramudrayā || 27 || nāḍyā suṣumnayā'tmānaṃ preritaṃ prāṇavāyunā | nirgataṃ brahmarandhreṇa yojayecchivatejasā || vāyunā ca viśoṣyaiva dehaṃ kālāgninā dahet || 28 || p. 120) amṛtaplāvanaṃ kṛtvā bhasmībhūtasya tasya vai | tato vidyāmayaṃ dehaṃ sambhūtamiti bhāvayet || 29 || tato vidyāmaye tasmin dehe dīpaśikhākṛtim | śivānnirgatamātmānaṃ brahmarandhreṇa yojayet || 30 || antardehaṃ praviṣṭaṃ taṃ dhyātvā hṛdayapaṅkaje | punaścāmṛtavarṣeṇa siñced vidyāmayaṃ vapuḥ || 31 || punaḥ kuryāt karanyāsaṃ karaśuddhipurassaram | dehanyāsaṃ tataḥ kuryādaṅganyāsaṃ yathā vidhi || 32 || varṇanyāsaṃ tataḥ kuryāddhastapādādisandhiṣu | ṣaḍaṅgāni tato nyasya digbandhaṃ ca tadā caret || 33 || p. 121) evaṃ samāsarūpeṇa kṛtvā dehātmaśodhanam | śivabhāvamupāgamya śaivapañcākṣaraṃ japet || 34 || nyāsāntarāṇi atha yasyāstyavasaro nāsti vā mativibhramaḥ | sa vistīrṇena kalpena nyāsakarma samācaret || 35 || tatrādyo mātṛkānyāso brahmanyāsastataḥ param | tṛtīyaḥ praṇavanyāso haṃsanyāsastaduttaraḥ || pañcamaḥ kathyate sadbhirnyāsaḥ pañcākṣarātmakaḥ || 36 || eteṣvekamanekaṃ vā kuryāt pūjādikarmasu | yathā pūrvoktamārgeṇa śivatvaṃ yena jāyate || 37 || nā śivaḥ śivamabhyasyennāśivaḥ śivamarcayet | nāśivastu śivaṃ dhyāyennāśivaḥ śivamāpnuyāt || 38 || śaivīṃ tanuṃ kṛtvā ṣaḍakṣarīṃ japet tataḥ śaivīṃ tanuṃ kṛtvā japet sāṅgāṃ ṣaḍakṣarīm | oṃkāravadanā devī vāyakārabhujadvayī || p. 122) śikāradehamadhyā ca namaḥkārapadadvayī || 39 || pañcākṣarī parā vidyā satārā liṅgarūpiṇī | adhikārayujāṃ tāre dhyeyā sā mantrarūpiṇī || 40 || tatrānadhikṛtānāṃ tu mantraṃ vakṣyāmi saṃśṛṇu | śikāravadanā devī vāyakārabhujadvayī || 41 || visargadehamadhyā ca namakārapadadvayī | pañcākṣarī parā vidyā vitārā liṅgarūpiṇī || tāre'dhikārarahitairdhyeyā seyaṃ bhaved dvijaiḥ || 42 || sthūlasūkṣmapañcākṣaraḥ a-umāścaiva nādaśca kalā cetyaṃśapañcakam | militvā praṇavo jajñe sūkṣmapañcākṣarātmakaḥ || 43 || tathā namaḥ śivāyeti sthūlapañcākṣaro bhavet | pratipādyo mahattve'pi nānayorvidyate bhidā || 44 || sūkṣmaṃ mūlaṃ bhavedasya sthūlaṃ vivaraṇaṃ matam | tāre'dhikārayuktastu tārayuktaṃ manuṃ japet || japannanadhikārī tu tāraṃ gacchedadhogatim || 45 || p. 123) tāreṇa tulyasāro'pi so'yaṃ pañcākṣaro manuḥ | śāsanād devadevasya lokānugrahakāṅkṣiṇaḥ || āsījjapyastu sarveṣāmājñā śambhorgarīyasī || 46 || agnikāryavidhānam śrīrudrādīṃśca japtvā'tha vahnyagāraṃ praviśya tu | homaṃ śivāgnau kurvīta śaivasaṃskārasaṃskṛte || 47 || sthālīpāke pravṛtte tu gṛhyāgniṃ purato'pi vā | śaivaṃ sampādya saṃskāraistatra nirvartayet kriyāḥ || 48 || vaitānikaṃ ca vidhinā śaivaṃ sampādayenmakhī | nityamaupāsanaṃ karma śrautaṃ tatraiva ceṣyate || vaiśvadevādigārhyāṇi gṛhyaśaive samācaret || 49 || p. 124) samidhādipramāṇam samidho homayogyāstu vakṣyāmi śṛṇu gīṣpate | pālāśakhādirāśvatthaśamyudumbarajā samit || apāmārgakadūrvāśca kuśaścetyapare viduḥ || 50 || satvacaḥ samidhaḥ kāryā ṛjuślakṣṇasamāstathā | śastā daśāṅgulāstāstu dvādaśāṅgulakāstathā || 51 || ārdrāḥ śuṣkāḥ samacchedyāstarjanyaṅgulavartulāḥ | apātitāścā'dviśākhāḥ kṛmidoṣavivarjitāḥ || 52 || p. 125) samitpavitraṃ vedaśca trayaṃ prādeśasammitam | idhmastu dviguṇaḥ kāryastriguṇaḥ paridhiḥ smṛtaḥ || smārte prādeśa idhmo vā dviguṇaḥ paridhiḥ smṛtaḥ || 53 || agneraṅgāni agneraṅgāni vakṣyāmi na hotavyaṃ ca yeṣu vai | agnikarṇe hute rogo nāsikāyāṃ manaḥkṣayaḥ || 54 || cakṣuṣornidhanaṃ proktaṃ keśe dāridyakṛd bhavet | hutaṃ śirasi pāpaṃ syāt tasmājjihvāsu homayet || 55 || yatra kāṣṭhaṃ tu tacchrotraṃ yatra dhūmastu nāsikā | yatrālpajvalanaṃ netraṃ yatra bhasmāni tacchiraḥ || yatraiva jvalito vahnirjihvā tatraiva kīrtitā || 56 || agnikāryaṃ vidhāyaivaṃ kartavyamabhivādanam | ādyamaṣṭāṃśakaṃ tvebhiḥ kṛtyairahnaḥ samāpayet || 57 || ahno dvitīyabhāgakartavyāni bhāge dvitīye nigamānabhyasedāgamānapi | adhyāpayecca śāstrāṇi samidhādīni cāharet || puṣpāṇi vilvapatrāṇi śrīgandhapramukhāni ca || 58 || p. 126) tṛtīyacaturthabhāgakṛtyāni arthasiddhyai ca kurvīta yatnaṃ bhāge tṛtīyake | caturthe ca tathā bhāge madhyāhnasnānamācaret || 59 || bhasmasnānaṃ vidhāyātha tripuṇḍrāṇi yathā vidhi | yathā sthānaṃ ca rudrākṣān dhṛtvā ca tadanantaram || 60 || sandhyādvayamupāsīta sāvitrīmūlamantragam | kartavyāḥ pañcayajñāśca gṛhiṇā svahitaiṣiṇā || 61 || tato mādhyāhnikī pūjā gurvī vā mahatī laghuḥ | kartavyā tu yathā śakti bhaktisaṃsaktacetasā || 62 || ṣaṭsu kāleṣviṣṭaliṅgārādhanam ṣaṭsu kāleṣu sampūjyaṃ trisandhyamathavā punaḥ | iṣṭaliṅgaṃ maheśasya sarvāniṣṭaniṣūdanam || 63 || p. 127) aruṇasyodaye bhānorudaye saṃgave tathā | madhyāhne ca tathā sāyamardharātrau bṛhaspate || ṣaṭkālamarcanīyaṃ syācchivaliṅgamanāmayam || 64 || avasarā pūjā abhojane tvavasarā vidheyā hyanyathā parā | laghurgururvā mahatī pūjā śaktyanusārataḥ || 65 || paṇḍito vā'thavā mūrkhaḥ priyo vā dveṣya eva vā | samprāpto yastu pūjānte sa vai śambhurna saṃśayaḥ || 66 || māheśvaraṃ hi sadbhaktyā pūjayed gṛhamāgatam | jaṅgamaṃ ca samārādhya prasādamupabhujya ca || 67 || sukhamāsthāya niścintastadannaṃ pariṇāmayan | stotrāṇi ca maheśasya purāṇāni paṭhet punaḥ || āsāyamatha kurvīta yatnaṃ poṣyārthasiddhaye || 68 || sāyaṃkṛtyāni sāyaṃ tu vāruṇaṃ snānaṃ nirvartyāgneyameva vā | upāsya paścime sandhye vahnikāryaṃ samāpya ca || vaiśvadevaṃ vidhāyātha rātripūjāṃ samācaret || 69 || p. 128) atithiṃ ca samārādhya prasādamupabhujya ca | paṭhan stotrāṇi vai śambhostadannaṃ pariṇāmayan || 70 || śambhuṃ dhyāyan sukhaṃ śayīta adhiśayyā'bhirucitāṃ śayyāṃ śambhuṃ śuciḥ smaran | dhyāyan śayīta niścintastato nidrāsukhaṃ vrajet || 71 || śāmbhavānāmanuṣṭheyo dharmaste vinibodhitaḥ | evaṃ samācaran martyo mucyate sarvakilbiṣaiḥ || 72 || nāstikyādatha bāliśyād yo dharmaṃ na niṣevate | sa garhāmiha samprāpya hīnayoniṣu jāyate || 73 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde āhnikavidhirnāma ekādaśaḥ paṭalaḥ || 11 || dvādaśaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca bhagavan sarvadharmajña sarvabhūtahiterata | śāmbhavānāṃ mumukṣūṇāṃ śambhupādābjasevinām || 1 || varṇāśramocitā dharmāḥ kathamāvaśyakā vibho | śāmbhavavratamevoktaṃ paramaṃ muktisādhanam || 2 || satyevaṃ vividhairdharmairjñānapratyūhakāribhiḥ | bhaktānāṃ devadevasya kiṃ phalaṃ samanuṣṭhitaiḥ || 3 || anantarudra uvāca gīṣpate te pravakṣyāmi sāvadhānamanāḥ śṛṇu | idaṃ rahasyaṃ paramaṃ paraṃ sandihate budhāḥ || 4 || jñānakarmasamuccayaḥ jñānaṃ hi parameśasya gaditaṃ muktidaṃ mune | tat karmasahitaṃ proktaṃ muktidānakṣamaṃ tviti || 5 || apaśyannandhako dagdhaḥ paśyan dahati paṅgulaḥ | andhapaṅguvadanyonyasāpekṣe jñānakarmaṇī || 6 || p. 130) karma vaidikamapyeke manyante bandhakaṃ janāḥ | tattathā jñānarahitaṃ muktidaṃ jñānasaṃyutam || 7 || yadapīśvarani dhyānaniṣṭhāvivaśacetasaḥ | na karmaṇā vinirbandho vidyate paramārthataḥ || 8 || karma naiva santyājyam tadapīśvarani dhyānaniṣṭhābhyāsaparasya ca | avismṛtaprapañcasya sādhakasya hitaiṣiṇaḥ || na bhavet karma santyājyaṃ varṇāśramaniyantritam || 9 || anarpitaṃ yadīśāya yadajñānaviceṣṭitam | phalābhisandhisahitaṃ yattad bandhakaraṃ matam || 10 || arpitaṃ yanmaheśāya yacca jñānasamanvitam | phalābhisandhirahitaṃ yattanmuktikaraṃ matam || 11 || na karmaṇāmanārambho muktyai syānmunipuṅgava | buddhyā yaḥ karmasantyāgaḥ sa doṣāya bhaved dhruvam || jahāti karma dhyānasthaṃ suptahastasthapuṣpavat || 12 || p. 131) na yāvallayamāpnoti cittaṃ śambhau parātmani | na tāvat karma saṃtyaktuṃ yujyate surasannuta || 13 || tasmād dhīkuśalairdharmaḥ svasvavarṇāśramocitaḥ | sādaraṃ samanuṣṭheyastvanyathā patati dhruvam || 14 || tyaktavarṇāśramācārastva siddhajñānavaibhavaḥ | patatyeva na sandehaśchinna svādhāraśākhivat || 15 || ato varṇāśramācāro nigamāgamacoditaḥ | avaśyaṃ samanuṣṭheyaḥ satataṃ bhaktitatparaiḥ || 16 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudra bṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane kriyāpāde varṇāśramadharmāvaśyakatākathanaṃ nāma dvādaśaḥ paṭalaḥ || 12 || caryāpāde prathamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantavidyānilaya vilasatkaruṇālaya | anantarudra bhagavan praṇato'smi jagadguro || 1 || śāmbhavavratamāhātmyamāgamāntagataṃ śrutam | śāmbhavavratināṃ dharmāḥ kriyāpāde hyaśeṣataḥ || śrīmanmukhādadhigatā mayā'vahitacetasā || 2 || athaitadvrataniṣṭhānāṃ dvijānāṃ liṅgadhāriṇām | kartavyamakhilaṃ brūhi vidhānaṃ tvaurdhvadehikam || 3 || anantarudra uvāca gīṣpate te pravakṣyāmi śṛṇuṣvaikamanā mune | śāmbhavavrataniṣṭhānāmavasānavidhiṃ param || 4 || yenaiva saṃskṛto muktiṃ vratī gacchedasaṃbhavam | yenaiva saṃskṛto mucyed dharmahīno'pi tatkṣaṇāt || 5 || śivamedhanirūpaṇam śāmbhavavrataniṣṭhānāmiṣṭaliṅgaikasevinām | dehāvasāne kartavyaḥ śivamedhavidhirmahān || 6 || p. 133) śive pare praviṣṭānāṃ medha ārādhanātmakaḥ | śivamedha iti khyātaḥ karaṇīyo mumukṣubhiḥ || viśiṣṭaḥ pitṛmedho'yaṃ śivamedha itīryate || 7 || śivamedhe śraddhāhīnasya pātityam śivabhaktau śivārcāryāṃ śivamedhe śivavrate | śraddhāhīno vasennityaṃ narake kālamakṣayam || 8 || śivaliṅgadharasya dahananiṣedhaḥ śivaliṅgadharo vipro vipannastaṃ na dāhayet | yadi vā dāhayettasya brahmahatyā sadā bhavet || 9 || prākṛtānāṃ manuṣyāṇāṃ dīkṣāvirahitātmanām | dahanopaskṛtaḥ kāryaḥ saṃskāro hyavasānagaḥ || 10 || śivaliṅgadharasya samādhividhiḥ śāmbhavānāṃ mumukṣūṇāṃ saṃskārāyaiva coditaḥ | pitṛmedhe śrūyate'sau samādhividhiruttamaḥ || 11 || p. 134) parameśopāsakānāmanāvṛttimatāṃ nṛṇām | avasānavidhiḥ kāryaḥ samādhividhisaṃyutaḥ || 12 || gṛhī vā'tha yatirvāpi liṅgadhārī tanuṃ tyajet | na dehat tasya dehaṃ tu samādhau gopayettadā || 13 || samādhirmokṣadharmo'yaṃ pretadharmāpavādakaḥ | samādhisaṃskṛteṣvasmāddharmalopo na śaṅkyate || 14 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde śivamedhapraśaṃsānāma prathamaḥ paṭalaḥ || 1 || dvitīyaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantarudra bhagavannanantamahimonnata | uccikrimiṣuṇā puṃsā kartavyaṃ kiṃ nibodha me || 1 || anantarudra uvāca utkrāntimicchataḥ puruṣasya kartavyanirdeśaḥ uccikrimiṣuṇā puṃsā niveśyeśe nijaṃ manaḥ | dānādi kartuṃ snātavyaṃ bhasmanā vā jalena ca || 2 || dhṛtadhautāmbareṇorvyāmāsīnena kuśāsane | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca bhūtyā dhāryaṃ prayatnataḥ || rudrākṣāṇi ca dhāryāṇi yathoktaṃ munipuṅgava || 3 || bhasmarudrākṣadhārī tu mriyate yo mahītale | rudratvamāpnute so'yaṃ vākpate nātra saṃśayaḥ || 4 || p. 136) svātmanyagnyāropaṇam utkrāntiṃ bhavinīṃ jñātvā nimittaiḥ samanantaram | yā te agna iti svātmanyagnīnāropayed gṛhī || 5 || agnirityādibhirmantrairbhasmanā'ṅgāni saṃspṛśet | ātmanyāropitasyāsya vahneḥ saṃśamanāya vai || ṣaḍadhvaśuddhaiḥ kartavyo hyapsu homo yathāvidhi || 6 || māheśvarebhyo gobhūhiraṇyādidānam hiraṇyamatha gāṃ bhūmiṃ śivaliṅgaṃ supāvanam | māheśvarebhyo deyāni śivasāyujyakāṅkṣiṇā || 7 || atyutkrāntau pravṛttasya sukhotkramaṇasiddhaye | tubhyaṃ sampradade dhenumimāmutkrāntisaṃjñitām || 8 || hiraṇyagarbhasevyasya mahādevasya tṛptaye | hiraṇyaṃ pradade tubhyaṃ hemabījaṃ mahāphalam || 9 || p. 137) punarāvṛttirahitaśivasāyujyasiddhaye | idaṃ sampradade tubhyaṃ śivaliṅgaṃ supāvanam || 10 || viśvambharāśatāṅgasya viśvanāthasya tṛptaye | imāṃ sampradade tubhyaṃ parāṃ viśvambharāṃ sthirām || dānānyevaṃ yathāśakti kṛtvā tattvāni yojayet || 11 || sarvāṅgaliṅgasāhityakathanam āyuṣaḥ prāṇamityādi mantrān samyaganusmaran | sarvāṅgaliṅgasāhityaṃ tataḥ kuryāt prayatnataḥ || 12 || sarveṣvaṅgeṣu sarvatra sarvadā sarvatomukham | liṅgaṃ gurūpadeśena jñātaṃ yattat prakāśate || 13 || ekameva paraṃ liṅgamaṅge'smin supratiṣṭhitam | sarvatomukhamābhāti nāmarūpakriyātmanā || 14 || iṣṭaliṅgaṃ tu bāhyāṅge prāṇaliṅgaṃ tathāntare | bhāvaliṅgaṃ tathaivā'sminnātmāṅge supratiṣṭhitam || 15 || hṛdayāṅge mahāliṅgaṃ śrotrāṅge tu prasādakam | tvagaṅge caraliṅgaṃ tu dṛgaṅge śivaliṅgakam || 16 || p. 138) jihvāṅge guruliṅgaṃ tu nāsikāṅge tathaiva ca | ācāraliṅgamaśrāntaṃ supratiṣṭhitameva hi || 17 || yathā jñānendriyāṅgeṣu kramālliṅgaṃ pratiṣṭhitam | tathā karmendriyāṅgeṣu kramālliṅgaṃ pratiṣṭhitam || 18 || apratarkyamanirdeśyamavāṅmānasagocaram | sasarvaśakti sarvajñaṃ saccidānandalakṣaṇam || 19 || bhāvayanneti tadbhāvaṃ bhāvapūtena cetasā | gaṇān śambhoranujñāpya prāyaścittaṃ samācaret || 20 || prāyaścittavidhānam ye varṇāśramadharmāṇāmanācaraṇasambhavāḥ | ye tvaṣṭāvaraṇanyūnatāśritā vratalopajāḥ || ye ca pañcācāralopasambhūtā bhaktilopajāḥ || 21 || manovakkarmajā doṣāsteṣāṃ hi vinivṛttaye | māheśasannidhau sarvaprāyaścittaṃ karomyaham || 22 || gurujaṅgamayoḥ pūjanam iti saṃkalpya sampūjya bhaktyā gurucareśvarān | santarpya dhanavastrādyaiḥ pibet tatpādatīrthakam || 23 || p. 139) yasya vaktre'ntyakāle tu māheśvarapadodakam | dīyate sa hi pūtātmā śivasāyujyamāpnuyāt || 24 || mahāliṅgavibhāvanam śivanāma paṭhan divyaṃ mahāliṅgaṃ vibhāvayan | prāyopaveśaṃ kurvīta śivalīnamatāḥ svayam || 25 || anantaraṃ karṇamantrān śrāvayeyuḥ sutādayaḥ | ṣaḍakṣaraṃ dakṣakarṇe tathopaniṣadaḥ śivāḥ || 26 || karpūraṃ jvālayet paścādutkrāntisamaye tadā | aṇuḥ panthetyarcirādigatimantraṃ samuccaran || 27 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde utkrāntisamayācāravarṇanaṃ nāma dvitīyaḥ paṭalaḥ || 2 || tṛtīyaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantarudra bhagavannakhilajñānabhāsura | anantaraṃ samutkrānteḥ kāryaṃ karturvadasva me || 1 || anantarudra uvāca utkrāntikāryakartṛkramaḥ ādau kartṛkramaṃ vakṣye tacchraṇu tridaśārcita | putraḥ pautraḥ prapautraśca putrikāputra eva ca || 2 || tatsuto vā'thavā dattastatsantānastathaiva ca | dhanahārī patiḥ patnī sapatnīputra eva ca || 3 || putrī bhrātā ca tatputraḥ pitā mātā snuṣā tathā | pautrī dauhitrikā cāpi pautrapatnī ca tatsutā || 4 || dattasya patnī bhaginī bhāgineyaśca sodakaḥ | mātuḥ sodaka evāpi sagotraḥ śiṣya eva ca || 5 || p. 141) ṛtvig bhṛtyo guruścaiva sahādhyāyī tathaiva ca | jāmātā ca sakhā caiva rājā ca kramaśaḥ smṛtāḥ || 6 || utkrāntikāryavivaraṇam utkrāntaprāṇamālokya kartā snātvā dhṛtāmbaraḥ | dhṛtatripuṇḍrarudrākṣaḥ karmādhikṛtisiddhaye || kuryād gaṇanamaskāraṃ dadyācca draviṇaṃ tataḥ || 7 || dīyate yanmṛtāhe tat sarvaparvasu dānataḥ | viśiṣyate tadyathāśakti dadyād draviṇamātmajaḥ || 8 || ūrdhvocchiṣṭādidoṣaprāptau prāyaścittam ūrdhvocchiṣṭādisamprāptau vidadhyānniṣkṛtiṃ tadā | prājāpatyapratinidhiṃ dravyaṃ deyaṃ hitaiṣiṇā || 9 || prāsāde vāpi khaṭvāyāṃ mṛtau kuryācca niṣkṛtim | gāṃ vā hiraṇyaṃ dadyācca prājāpatyamathāpi vā || 10 || p. 142) siddhiṃ gatasya saṃskārasamayaḥ siddhiṃ gatasya tu divā kuryāt saṃskāramātmajaḥ | pañcaviṃśaghaṭīpūrvamatha paryuṣitaṃ bhavet || 11 || divā vā yadi vā naktaṃ vapustadyadasaṃskṛtam | syāt paryuṣitamasyaivaṃ kuryāt saṃskāramāditaḥ || 12 || pañcagavyena saṃsnāpya pāvamānyā'bhimantrya ca | jalena snāpayitvā ca vidhivannikhanet tataḥ || 13 || gaṇaprāṇasya samādhisaṃskāraḥ gataprāṇaśarīraṃ tu śrīrudrādimanūn paṭhan | saṃsnāpya cāpyalaṅkṛtya rudrākṣairbhasmanā'pi ca || 14 || iṣṭaliṅgaṃ kare nyasya sampūjya samanantaram | peṭikāyāṃ ca vinyasya vṛṇuyād vāhakāṃstataḥ || 15 || peṭikāyāṃ vinyasya śivārāmanayanam mahokṣo vṛṣabhaścaiva nandīśo nandikeśvaraḥ | etaiśca nāmabhiryuktaṃścaturastaiḥ śarīrakam || vimāne sanniveśyātha śivārāmaṃ nayettadā || 16 || p. 143) iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde utkrāntikāryakartṛkramanirṇayo nāma tṛtīyaḥ paṭalaḥ || 3 || caturthaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca pramathapravarānīkasevyamānapadāmbuja | anantarudra viśvātman nīlakaṇṭha namo'stu te || 1 || anantarāṇi kṛtyāni kartavyānyakhilānyapi | nibodhaya maheśāna śivārāmapraveśanāt || 2 || anantarudra uvāca mṛtasya śivārāmapraveśanam śivālayasamīpe vā śivārāme'thavā punaḥ | vilvavṛkṣasya mūle vā śivatīrthasamīpake || 3 || samādhiṃ kārayitvā tāṃ tanuṃ tatra yathāvidhi | nidhāya pūrayed gartaṃ bhasmanā mṛtsnayā'pi ca || vastraṃ tu dhārayitvā'taḥ sacelasnānamācaret || 4 || keśavapanāvaśyakatvam brāhmaṇasvarṇaghātādipāpāni vividhāni ca | keśānāśritya tiṣṭhanti tasmātkeśān vapāmyaham || 5 || p. 145) merumandaratulyāni pāpāni vividhāni ca | keśānāśritya tiṣṭhanti tasmāt keśān vapāmyaham || iti mantreṇa saṃkalpya keśaśmaśrūṇi vāpayet || 6 || agneriva śikhā yasya vidyā jñānamayī śikhā | sa śikhītyucyate vidvannitare keśadhāriṇaḥ || 7 || vapanāntarakṛtyāni vapanānantaraṃ snātvā bhūtirudrākṣasaṃyutaḥ | gṛhītvā ca gaṇānujñāṃ divyarūpāptaye pituḥ || 8 || navabhiḥ pañcabhirvāpi śobhitaṃ vṛṣabhaiḥ param | liṅgaṃ tu pitṛnāmāṅkaṃ samādhau sthāpayet tadā || daśa dānāni dadyācca liṅgaṃ ca paripūjayet || 9 || kṣīrādinā tarpaṇam mṛdghaṭṭanopajanitasantāpasyopaśāntaye | kṣīrāditarpaṇaṃ kāryamādaśāhaṃ tathā'nvaham || 10 || p. 146) iṣṭādīni ca liṅgāni pitaraṃ cāpi tarpayet | pitre nityaṃ pradadyācca trisaṃkhyānudakāñjalīn || 11 || nagnapracchādanārādhanam praviśya dīpasahitaṃ bhavanaṃ jñātibhiḥ saha | nagnapracchādanābhikhyaṃ kuryādārādhanaṃ tataḥ || 12 || samādhisthāpitaliṅgasya cālanapratiṣedhaḥ samādhisthāpitaṃ liṅgamādaśāhaṃ na cālayet | jantvādibhiścālite'smin yathā sthānaṃ nidhāya tat || prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā spṛṣṭvā tadvyāhṛtīrjapet || 13 || samādhisthāpitaṃ liṅgamādaśāhaṃ prapūjayet | daśāhapūjāvidhinā divyarūpaṃ prajāyate || 14 || ārādhanavidhinirūpaṇam ārādhanaṃ tataḥ kāryaṃ divyarūpavataḥ pituḥ | ekoddiṣṭavidhānena rudratvaṃ bhavati dhruvam || p. 147) tattvasaṃyojanenaiva maheśatvaṃ punarbhavet || 15 || prathame'hni tṛtīye ca pañcame saptame tathā | navamaikādaśāhnośca navārādhanamācaret || 16 || āsaptamā jñātayaśca kartā ca daśame'hani | vāpayitvā ca snātvā ca te kuryuḥ kṣīratarpaṇam || dadyādeva yathāśakti daśa dānāni saṃyutaḥ || 17 || savṛṣaliṅgodvāsanam udvāsya savṛṣaṃ liṅgaṃ vasane ca nidhāya tat | tīrthamānīya pṛthivīṃ yaccheti ca manuṃ paṭhan || visṛjet tatra liṅgaṃ ca divyarūpamanusmaran || 18 || gāṇapatyāhoma ānandahomaśca evamudvāsya ca snātvā tilāmalakavāribhiḥ | gāṇapatyābhidhaṃ homaṃ tathaivānandasaṃjñakam || kuryāt pitṛrgaṇaiḥ sākamānandasamavāptaye || 11 || p. 148) ekādaśe'hani snātvā viprān vijñānnimantrya ca | rudrahomaṃ vidhāyātha vṛṣotsarjanamācaret || 20 || utsṛjed vṛṣabhaṃ śvetaṃ rohitaṃ nīlameva vā | tṛptyā vai nandikeśasya śivasānnidhyasiddhaye || 21 || ṣoḍaśārādhanakramaḥ ādyamāsikamukhyāni ṣoḍaśārādhanāni ca | rudragaṇārādhanaṃ ca vṛṣotsargābhidhaṃ tathā || 22 || ācārādikaṣaḍliṅgasthala ṣaṭkasamāśrayam | anuttaraṃ ca pañcāśad rudrārādhanamācaret || 23 || ādyamekādaśe'hni syādūne māsyūnamāsikam | traipakṣikaṃ tripakṣe syādūnaṣāṇmāsikaṃ tathā || 24 || p. 149) māsi ṣaṣṭhe kiñcidūne kartavyaṃ samprakīrtitam | pratimāsaṃ mṛtāhassu ūnābdaṃ ceti ṣoḍaśa || 25 || āṣoḍaśānna vai tasya jīvabhāvo nivartate | ṣoḍaśārādhanaṃ kāryamekoddiṣṭavidhānataḥ || 26 || tattvasaṃyojanam akṛtvā ṣoḍaśavidhiṃ na kāryaṃ tattvayojanam | dvādaśe'hni pitustattvasaṃyojanacikīrṣuṇā || avaśyaṃ hi vidheyāni ṣoḍaśārādhanānyapi || 27 || ekoddiṣṭavidhānena tattvasaṃyogasiddhaye | kriyate yadekamuddiśya caikoddiṣṭaṃ prakīrtitam || 28 || viśvedevāvāhanaṃ ca nābhiśravaṇakīrtanam | pradakṣiṇavisarge vā sīmāntagamanaṃ nahi || 29 || p. 150) rudrārādhanam ekādaśe'hni māheśān rudrarūpatayā'rcayet | yathā sambhavametaddhi rudrārādhanamucyate || 30 || vṛṣotsargaphalāvāptyai vipramekaṃ samarcayet | vṛṣotsargākhyamārādhanamitīdaṃ sampracoditam || 31 || ācārādikaṣaḍliṅgasthalaṣaṭkasamāśrayam | khaḍgeśādikapañcāśad rudrārādhanamācaret || 32 || catvāraḥ ṣaḍ daśa tathā rudrā dvādaśa ṣoḍaśa | dvāvityācāraliṅgādisthalaṣaṭkasamāśrayāḥ || 33 || ādhārādikaṣaṭcakravartiṣaḍliṅgasaṃśrayāḥ | caturādikasaṃkhyādyāstattaccakradalāśritāḥ || 34 || ṣaṭsthaleṣūpāsyamānā varṇarūpatayā sthitāḥ | arcanīyā hi pañcāśad rudrāḥ ṣaḍliṅgatṛptaye || 35 || p. 151) dvādaśe'hni tu kartavyaṃ tattvasaṃyojanaṃ pituḥ | puruṣasya caturthasya nivṛttyarthaṃ prayatnataḥ || tattvādiyojanenaiva caturtho hi nivartate || 36 || liṅgāṅgasaṅginaḥ sā piṇḍyaniṣedhaḥ liṅgāṅgasaṅgini mṛte sā piṇḍyaṃ na vidhīyate | śivaliṅgāṅgayogena śivabhāvayujaḥ pituḥ || na yojyameva sā piṇḍyaṃ pretabhāvanivartakam || 37 || kalātattvārādhanakramaḥ maheśvarādibhinnebhyaḥ pitṛbhyastattvasaṃyutāḥ | kalā āvāhya pātre tu samabhyarcya pitustadā || vargatrayaikyasiddhyarthaṃ tattvādīn yojayet sutaḥ || 38 || tattvasaṃyogavidhinā'nuṣṭhitena yathāvidhiḥ | maheśatvādisaṃsiddhiḥ pitrādeḥ syādasaṃśayam || 39 || p. 152) ahani dvādaśe kartā nimantrya viduṣo dvijān | gaṇābhyanujñāṃ saṃgṛhya caivaṃ saṃkalpamācaret || 40 || pitustadīyapitrādyaiḥ kariṣyan tattvayojanam | nandikeśamahākālasaṃjñinorviśvadevayoḥ || 41 || pituḥ pitāmahādīnāṃ maheśādisvarūpiṇām | ṣaṭtriṃśatāṃ ca tattvānāṃ kalānāmaṣṭatriṃśatām || ārādhanaṃ kariṣyāmītyevaṃ saṃkalpamācaret || 42 || viśvedevau ca pitrādīn tattvāni ca kalāstadā | āvāhya cābhisampūjya cikīrṣustattvayojanam || gavādidaśadānāni kuryāt santṛptaye pituḥ || 43 || tattvānāṃ ca kalānāṃ ca saṃyojanamataḥ param | kṛtvonamāsikādīni yathākālaṃ samācaret || 44 || p. 153) ityaurdhvadehikavidhiḥ śivāśramaniṣeviṇām | bodhitastava vāgīśa nigamāgamasammataḥ || 45 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde aurdhvadehikavidhikathanaṃ nāma caturthaḥ paṭalaḥ || 4 || pañcamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantaguṇavārāśe anantakaruṇākara | anantarudra bhagavan praṇato'smyanugṛhāṇa mām || prakīrṇakavidhiṃ brūhi vidhāne hyaurdhvadehike || 1 || anantarudra uvāca prakirṇavidhinirūpaṇam gīṣpate te pravakṣyāmi prakīrṇakavidhiṃ param | yena samyaṅ nivarteran kartṝṇāṃ sarvasaṃśayāḥ || 2 || pūrvaśaivādyuktapitṛgaṇaḥ viśvadevau pūrvaśaive rudrānantasamāhvayau | skandaścaṇḍo gaṇeśaśca pitaraḥ parikīrtitāḥ || 3 || nandī caiva mahākālo viśvedevau taduttare | pitaraḥ syurmaheśaśca sadāśivaśivau matau || 4 || vasvādirūpāḥ pitaraḥ pitṛlokanivāsinaḥ | maheśvarādirūpāḥ syurmama lokanivāsinaḥ || 5 || p. 155) śaivaśrāddheṣu varjyāni apasavyaṃ tilān piṇḍaṃ vikiraṃ cāgnikarma ca | arghyapātraṃ ca matimān śaivaśrāddheṣu varjayet || 6 || grāhyadravyāṇi niṣidhyante kvaciddarbhā āgame yadyapi kvacit | tadatyāvaśyakatvasya niṣedhastena gṛhyatām || 7 || śrīgandhaścākṣato dhūpo dīpaḥ sajyāśca vartikāḥ | puṣpāṇi bilvapatrāṇi dakṣiṇā vasanāni ca || tāmbūlaṃ bhasmaghuṭikā dravyāṇyārādhane smṛtāḥ || 8 || tattvasaṃyojanakramaḥ dampatyo saha liṅgaikye samādhyādikriyāḥ saha | prāksamādheranyasiddhau tadūrdhvaṃ cetkriyāḥ punaḥ || 9 || anujena pituḥ karma kṛtaṃ cejjyeṣṭha āgataḥ | ekoddiṣṭaṃ vinā kuryāt tattvasaṃyojanaṃ punaḥ || 10 || p. 156) jyeṣṭhena tu pituḥ karma kṛtaṃ cettata āgataḥ | daśāhānte'nujaḥ kuryāt pārvaṇārādhanaṃ punaḥ || kaniṣṭho'pyāhitāgnistu kuryādvai tattvayojanam || 11 || daśāhamadhye cetkartuḥ śāvāśaucāntarāgamaḥ | tasya śuddhiḥ pūrvaśeṣādekoddiṣṭaṃ yathoditam || 12 || tattvasaṃyojanaṃ kuryāt pitrādeḥ prayataḥ sutaḥ | tataḥ saṃvatsare pūrṇe dvādaśāhe'thavā sudhīḥ || 13 || tattvasaṃyojanaṃ kuryād vatsarānte yadā punaḥ | ūnābdikāt paraṃ kuryādābdikāt pūrvavāsare || 14 || dvādaśāhaprabhṛtiṣu ṣaṭsu kuryāddineṣu vā | tripakṣe māsi ṣaṣṭhe vā vatsarānte śubhāgame || 15 || p. 157) ekādaśāha evātha yadi darśaḥ samāpatet | tadaiva tadvidhāyādau pitṛyajñaṃ samācaret || piturmahāguroḥ kuryāt trayodaśadine tathā || 16 || tattvasaṃyojanaṣoḍaśārādhanayorvyavasthā tattvasaṃyojanamṛte ṣoḍaśārādhane kṛte | saṃvatsare vyatīte tu punaḥ kurvīta ṣoḍaśam || 17 || tattvasaṃyojanādarvāk ṣoḍaśārādhanāni ca | ekoddiṣṭavidhānena kuryāt sarvāṇyatandritaḥ || 18 || tattvasaṃyojanādūrdhvaṃ yadā kuryāttadā punaḥ | pratyabdaṃ yo yathā kuryāt tathā kuryādvicakṣaṇaḥ || 19 || tattvasaṃyojanaṃ kṛtvā kuryāt pārvaṇavat tataḥ | pratyābdikārādhanādīn vidhireṣa sanātanaḥ || 20 || tatvasaṃyojanādūrdhvamekoddiṣṭaṃ vidhīyate | yatra tat daivayuktaṃ syāddaivahīnaṃ vṛthā bhavet || 21 || tattvasaṃyojanākaraṇe pratyavāyaḥ | tattvasaṃyojanavidhimakṛtvā śubhakarmakṛt | pratyavaiti dhruvaṃ śreyo nāpnuyāditi niścayaḥ || p. 158) mukhye'nyasmin kartari tu śubhaṃ karma samācaret || 22 || dvādaśāhaṃ samārabhya tṛptaye vatsarāvadhi | dadyādaharahaḥ kumbhaṃ sajalaṃ saprasādakam || 23 || pituḥ śivapadaprāptyai tattvasaṃyojanāt param | āhitāgnistu kurvīta pitṛyajñaṃ vidhukṣaye || 24 || dvividhamārādhanaṃ tasya traividhyaṃ ca ekoddiṣṭaṃ pārvaṇaṃ cetyuktamārādhanaṃ dvidhā | nityaṃ naimittikaṃ kāmyamiti tattrividhaṃ punaḥ || 25 || ābdikaṃ dārśikaṃ caiva tanmahālayasaṃjñakam | dainandinaṃ ca niyatopādhikaṃ nityamucyate || 26 || saṃkrāntau grahaṇe coktaṃ tattvasaṃyojanaṃ tathā | ekoddiṣṭaṃ vṛddhisaṃjñaṃ naimittikamudāhṛtam || 27 || manvādau ca yugādau ca tathā labhyeṣu prāyaśaḥ | yogeṣu kriyate yattat kāmyamityabhidhīyate || 28 || p. 159) śrāddhapadaniruktiḥ pitrorārādhanaṃ sarvamāstikyamatibhirnaraiḥ | śraddhayā kriyate yasmācchrāddhamityabhidhīyate || 29 || apekṣitaṃ na prayacchet sampāditapadārthake | na sa tatphalamāpnoti kṛpaṇo garhyacetanaḥ || 30 || śrāddhabhoktṛṇāṃ niyamāḥ sādhiteṣu padārtheṣu yācitavyamapekṣitam | anyathā sa pitṛghnaḥ syādasantṛptānnabhojanaḥ || 31 || bhoktā tu dakṣiṇāṃ necchet kartā dadyācca dakṣiṇām | kṛtārthau tāvubhau syātāmanyathā doṣabhājanau || 32 || karmamadhye tu yo brūte nālaṃ me dakṣiṇeti ca | kartā'pi cenna prayacchet tau durgatimavāpnutaḥ || 33 || p. 160) deśakālādiṣu viśeṣaḥ viplave deśakālābhyāṃ videśagamanādiṣu | candrasūryoparāge ca hemnā vā'mena vā punaḥ || kāryamārādhanaṃ pratyābdikamāsikavarjitam || 34 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde prakīrṇakavidhikathanaṃ nāma pañcamaḥ paṭalaḥ || 5 || ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantarudra sarvajña sarvāgamaviśārada | āśaucaśuddhiṃ vada me kṛpayā karuṇākara || 1 || anantarudra uvāca dvividhamāśaucaṃ punaścaturdhāṃ āśaucaśuddhiṃ vakṣyāmi śṛṇuṣvāvahito mune | janijaṃ mṛtijaṃ ceti proktamāśaucakaṃ dvidhā || tadalpamadhikaṃ pūrṇamapūrṇaṃ ca caturvidham || 2 || kālato'lpādhikaṃ jñeyamapūrṇaṃ tu trirātrakam | pūrṇaṃ daśāhaṃ vijñeyaṃ suralokābhivandita || 3 || āśauce divasavyavasthā mātustrirātraṃ srāve syāt tajjñātīnāṃ na vidyate | māsasaṃkhyaṃ hi mātuḥ syāt pāte taṃ tridinaṃ pituḥ || 4 || p. 162) viprāṇāṃ tu daśāhaṃ syānnṛpāṇāṃ dvādaśāhakam | viśāṃ pañcadaśāhaṃ syānmāsaḥ śūdrasya coditam || 5 || atikrānte daśāhe tu jātāśaucaṃ na vidyate | jñātīnāṃ śuddhivyavasthā mṛte jāte hi jñātīnāṃ śuddhiḥ syāt snānamātrataḥ || sodarāṇāṃ ca dampatyorviśuddhiḥ syāddaśāhataḥ || 6 || mṛtāvanupanītasya pitrostu tridinaṃ smṛtam | upanītasya tu mṛtau daśāhaṃ samprakīrtitam || 7 || āsaptamaṃ daśāhaṃ syāttrirātraṃ tvācaturdaśam | snānamātraṃ tvaikaviṃśamāśaucaṃ vidyate mune || 8 || mātulādimṛtau jñeyaṃ trirātraṃ surasannuta | bāndhavānāṃ tu maraṇe pakṣiṇī vihitā punaḥ || 9 || p. 163) trirātramātrimāsaṃ syādāṣaṇmāsaṃ tu pakṣiṇī | āvatsaramahorātraṃ tataḥ snātvā viśuddhyati || 10 || āśaucānāṃ tantreṇa nivṛttiḥ tantreṇaiva viśuddhiḥ syādanekeṣāṃ samāgame | alpaṃ samānamapi ca prathamena nivartate || āśaucamanyadīyaṃ tu pitrāśaucena bādhyate || 11 || śavānugamane vipraḥ snātvoddhūlya ca bhasmanā | prāṇānāyamya ṣaṭkṛtvaḥ śivaṃ dṛṣṭvā viśuddhyati || 12 || āśaucāpravṛttiḥ yatīnāṃ ca vanasthānāṃ naiṣṭhikānāṃ ca varṇinām | janijaṃ mṛtijaṃ vā'pi nāśaucamiha vidyate || 13 || sadyaḥśaucavyavasthā yajñe vivāhe dāne ca saṃgrāme deśaviplave | āpadyapi ca kaṣṭāyāṃ sadyaḥśaucaṃ vidhīyate || 14 || daiveṣu rājakīyeṣu sāṅghikeṣu ca karmasu | niyuktānāṃ tu sarveṣāṃ sadyaḥśaucaṃ vidhīyate || 15 || p. 164) sandhyādiṣvāśaucāpravṛttiḥ svakarmakāle saṃśuddhiḥ sarvaśāstreṣu coditā | ataḥ sandhyāmarcanamapyāśauce na parityajet || 16 || saṃśuddhiḥ saṃgraheṇoktā sakalāgamacoditā | munivṛndārakastutya kimanyacchrotumicchasi || 17 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde āśaucaśuddhikathanaṃ nāma ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ || 6 || saptamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca apāramahimādhārānantarudra namo'stu te | prāyaścittavidhiṃ brūhi sarvadoṣanivartakam || 1 || anantarudra uvāca prāyaścittavidhinirūpaṇam ataḥ paraṃ pravakṣyāmi prāyaścittavidhiṃ param | udbandhanamṛtā martyā nirayaṃ yāntyasaṃśayam || nāśaucamudakaṃ teṣāṃ samādhirvā vidhīyate || 2 || udbandhanamṛtavāhakānāṃ prāyaścittam udbandhanamṛtaṃ caiva gobrāhmaṇahataṃ tathā | saṃspṛśantyanugacchanti vahanti nikhanantyapi || ye narāste viśuddhyanti taptakṛcchreṇa gīṣpate || 3 || p. 166) taptakṛcchralakṣaṇam taptakṣīraghṛtāmbūnāmekaikaṃ pratyahaṃ pibet | ekarātropavāsaśca taptakṛcchra itīryate || 4 || nahi śuṣkopavāso'sti śivāśramaniṣeviṇām | upavāsapratinidhiṃ naktabhojanamācaret || 5 || saṃsargaprāyaścittam ācarenna tu saṃsargaṃ patitaiḥ sarvadā dvijaḥ | yāvadabdaṃ hi saṃgacchan prāyaścittena śuddhyati || tadūrdhvaṃ tatsamaḥ proktastanniṣkṛtyai sa nārhati || 6 || caret pañcāhasaṃsarge kṛcchraṃ trairātrikaṃ dvijaḥ | prājāpatyaṃ daśāhe sāntapanaṃ dvādaśāhake || 7 || p. 167) māsārdhe daśarātraṃ syāt parāko māsasaṅgatau | cāndrāyaṇaṃ dvimāse ca ṣaṇmāse tvaindavadvayam || 8 || kṛcchraṃ vatsarasaṃsarge vidadhīta prayatnataḥ | dinasaṃkhyāpramāṇena cared vā naktabhojanam || 9 || p. 168) śṛgālādidaṣṭaprāyaścittam dvijo daṣṭaḥ śṛgālādyaiḥ sa gāyatrīṃ śataṃ japet | nārī vā'tha naro vā'pi śunā daṣṭo dvijaḥ sakṛt || vṛṣaṃ pradakṣiṇīkṛtya sadyaḥ snātvā viśuddhyati || 10 || caṇḍālādihatasya prāyaścittam caṇḍālenāthavā gobhirviprairyastu hato mṛtaḥ | viṣeṇāpi mṛto yastu taṃ khanenmantravarjitam || prājāpatyena śuddhyeyurvoḍhāro vipravākyataḥ || 11 || varṣādūrdhvaṃ vidheyaṃ syāt prāyaścittaṃ mṛtasya hi | īśānabalimādhāya pālāśavidhinā khanet || yathā vidhi vidhātavyaṃ putrādyairaurdhvadehikam || 12 || cakravākādiprāṇihiṃsakasya prāyaścittam cakravākaṃ kukkuṭaṃ vā śukapārāvatānapi | nakrāhiṭiṭṭibhān hatvā śuddhyate naktabhojanāt || 13 || dadyāddhiraṇyaṃ viprāya hatvaivā'sthimataḥ pumān | prāṇāyāmena śuddhyeta hatvā cānasthiśālinaḥ || sahasrasammitān hatvā śūdrahatyāvrataṃ caret || 14 || p. 169) nakulaṃ mūṣakaṃ godhāṃ gṛdhraṃ kūrmaṃ ca śalyakam | kākolūkabakān hatvā tribhirnaktairviśuddhyati || 15 || caṇḍālasaṃbhāṣaṇādiprāyaścittam caṇḍālena śvapākena kṛte sambhāṣaṇe tadā | prāṇānāyamya ca sakṛt sāvitrīṃ prayato japet || 16 || caṇḍālasparśane snāyāt dṛṣṭvā bhānuṃ vilokayet | caṇḍālaiḥ saha suptvā tu tribhirnaktairviśuddhyati || 17 || pātrādiśuddhividhānam tāmrakāṃsyau bhasmanaiva vastrāṇi jalaśaucataḥ | parityāgānmṛṇmayāni śuddhyanti bṛhatāṃpate || 18 || śvakākagṛdhrasaṃspṛṣṭe bahvanne tu dvijottamaiḥ | vyapohya kiñcit spṛṣṭāṃśaṃ kṣiptvā bhasmajalānvitam || darbholkayā sparśayitvā grāhyametad bhavettadā || 19 || p. 170) keśakīṭādisampṛktamannaṃ śuddhyati bhasmanā | snehaḥ śuddhyati pākena jvālayā gopayo'pi ca || 20 || dārupātrāṇi śuddhyanti kṣālanāt tatkṣaṇādapi | rajasā śuddhyate nārī nadī vegena śuddhyati || 21 || dūṣiteṣu hi kūpeṣu śatakumbhamitaṃ jalam | uddhṛtya pañcagavyasya kṣepaṇācchuddhimāpnuyuḥ || 22 || dahanāt khananāccaiva dhāvanādupalepanāt | vṛṣṭerapi ca gokrāntyā bhūmiḥ śuddhyati kālataḥ || 23 || śavena dūṣitaṃ veśma prokṣitaṃ sarvato jalaiḥ | gomayenopaliptaṃ ca dhūmairāghrāpitaṃ śuciḥ || 24 || medhyāmedhyendriyāṇi nābherūrdhvaṃ yāni khāni medhyānyetāni sarvaśaḥ | adhaḥsthitānyamedhyāni malā dehādapi cyutāḥ || 25 || p. 171) dehasthamalaviśuddhiḥ vasāśukramasṛṅmajjāmūtraviṭkarṇaviṇṇakhāḥ | śleṣmāśrudūṣikāsvedā dvādaśaite nṛṇāṃ malāḥ || 26 || viṇmūtrotsargaśuddhyarthaṃ mṛdvāryādeyamarthavat | daihikānāṃ malānāṃ ca śuddhiṣu dvādaśasvapi || 27 || pūrveṣāṃ ṣaṇmalānāṃ tu śuddhiradbhirmṛdā bhavet | uttareṣāṃ jalenaiva śuddhiriṣṭā bṛhaspate || 28 || vastrādiviśuddhiḥ vastraṃ caṇḍālasaṃspṛṣṭaṃ kṣālanena viśuddhyati | mṛṇmayaṃ tu parityāgād dhānyaṃ vai mārjanācchuciḥ || 29 || makṣikāmaśakādyaiśca spṛṣṭaṃ dṛṣṭamadīkṣitaiḥ | keśakīṭaiśca saṃspṛṣṭaṃ bhasmanā'nnaṃ viśuddhyati || 30 || somādayo nocchiṣṭāḥ some ca madhuparke cā'vasare ca nivedite | tathā guruprasāde ca nocchiṣṭatvaṃ kadācana || 31 || p. 172) iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde prāyaścittakathanaṃ nāma saptamaḥ paṭalaḥ || 7 || aṣṭamaḥ paṭalaḥ bṛhaspatiruvāca anantarudra bhagavan lokoddharaṇadīkṣita | mahāpāpopapāpānāṃ prāyaścittaṃ vadasva me || 1 || anantarudra uvāca mahāpātakopapātakānāṃ prāyaścittāni mahāpātakakartā tu samprāpya gurusannidhim | daṇḍadravyaṃ vidhāyātha parāṃ śuddhimavāpnuyāt || 2 || agamyāgamanaprāyaścittam agamyāgamane proktaṃ śuddhyai cāndrāyaṇaṃ vratam | bhunakti yastu caṇḍālīṃ dvijo'jñānavaśaṃgataḥ || 3 || saśikhaṃ vāpayitvā ca trivarṣaṃ bhaikṣabhojanam | kṛtvā gomithunaṃ dattvā śuddhiṃ prāpnotyasaṃśayam || 4 || pitṛdārān bhrātṛjāyāṃ gurupatnīṃ snuṣāṃ gataḥ | prājāpatyatrayaṃ kṛtvā dakṣiṇāṃ godvayaṃ diśet || 5 || p. 174) akāmāṃ brāhmaṇīṃ gatvā kṛcchracāndrāyaṇaṃ caret | sakāmāṃ ca tadardhaṃ syāt taptakṛcchraṃ sakṛdgatau || 6 || brāhmaṇīgamane kṛcchraṃ garbhe sāntapanaṃ smṛtam | rājñīgarbhe parākaḥ syād vaiśyāgarbhe tryahoditam || śūdrīgarbhe tvaindavaṃ syādevaṃ śuddhyenna saṃśayaḥ || 7 || garbhiṇīṃ patitāṃ gatvā tathā caiva rajasvalām | atikṛcchraṃ caritvā tu viśuddhyati na saṃśayaḥ || paśuveśyādigamane prājāpatyaṃ samācaret || 8 || anicchantī sakṛdbhuktā yā nārī pāpakarmiṇā | prājāpatyena rajasā śuddhyate nātra saṃśayaḥ || 9 || p. 175) pādukātāḍanādiprāyaścittam pādukāyāstāḍane tu vrataṃ cāndrāyaṇaṃ caret | bandīgṛhānnabhuktau tu kṛcchraṃ sāntapanaṃ caret || 10 || abhakṣyabhakṣaṇaprāyaścittam viṇmūtraretaḥ saṃspṛṭaṃ caṇḍālasyānnameva ca | gomāṃsaṃ ca dvijo bhuktvā kṛcchracāndrāyaṇaṃ caret || 11 || śūdrānnaṃ sūtakānnaṃ ca pūrvocchṣṭaṃ tathaiva ca | bhuktvā kṛcchraṃ caritvā tu brahmakūrcena śuddhyati || 12 || ekoddiṣṭādibhojanaprāyaścittam ekoddiṣṭe tu yo bhuṅkte tattvasaṃyojane'pi ca | sahasrasaṃmitāṃ japtvā sa śuddhyati ṣaḍakṣarīm || ābdikārādhane bhuktvā japet pañcākṣarīṃ śatam || 13 || p. 176) laśunādibhakṣaṇaprāyaścittam pīyūṣaṃ laśunaṃ śvetavṛntākaphalameva ca | gṛñjanaṃ ca palāṇḍuṃ ca vṛkṣaniryāsameva ca || 14 || devasvaṃ ca śilīdhraṃ ca bhuktvā vipro viśuddhyati | pañcagavyamanuprāsya tridinaṃ naktabhojanāt || 15 || kṣurakarmādiviśuddhiḥ kṣurakarmaṇi vānte ca pretadhūme ca maithune | duḥsvapne durjanasparśe naraḥ snātvā viśuddhyati || 16 || sāvitryādijapasya mahāpātakanāśakatvam ayutaṃ caiva sāvitryāḥ prāṇāyāmaśatadvayam | snānadvādaśakaṃ nadyāṃ tīrthayātrā dviyojane || prājāpatyasya kṛcchrasya tulyametaccatuṣṭayam || 17 || sahasraparamāṃ devīṃ śatamadhyāṃ daśāparām | gāyatrīṃ ca japennityaṃ mahāpātakanāśanam || 18 || p. 177) vāmadevyaṃ trirāvṛtya tadahnaiva viśuddhyati | pauruṣaṃ sūktamāvṛtya mucyate sarvakilbiṣāt || 19 || rudraikādaśakaṃ japtvā tadahnaiva viśuddhyati | śrīmatpañcākṣarīṃ japtvā tatkṣaṇādeva śuddhyati || 20 || atharvaśirasaṃ caiva nīlarudraṃ tathaiva ca | sakṛjjaptvā'khilaiḥ pāpaistasminnahani mucyate || trisuparṇaṃ ca japtvaiva mucyate sarvakilbiṣaiḥ || 21 || śraddhāyāḥ śivasāyujyaprāpakatvam yaḥ śraddhayaivācarati vihitaṃ śivaśāsane | sa śrīkaṇṭhaprasādena śivasāyujyamṛcchati || 22 || śāstrasya gopanīyatā iti te gaditaṃ samyag gīṣpate śivaśāsanam | rahasyaṃ sarvaśāstreṣu gopanīyaṃ prayatnataḥ || 23 || iti śrīcandrajñānāgame uttarabhāge'nantarudrabṛhaspatisaṃvāde śivaśāsane caryāpāde prāyaścittavidhikathanaṃ nāmāṣṭamaḥ paṭalaḥ || 8 || mūlapañcākṣaramantranyāsāḥ oṃ namaḥ śivāya ityasya śrīmūlapañcākṣaramahāmantrasya vāmadeva ṛṣiḥ (śirasi), paṅktiśchandaḥ (mukhe), śrī sadāśivo devatā (hṛdaye), oṃ bījam, umā śaktiḥ (guhye), śiva iti kīlakaṃ (pādayoḥ), śrīsadāśivaprītyarthe jape viniyogaḥ | sṛṣṭinyāsakramaḥ (brahmacāriṇām) karanyāsaḥ oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne tarjanībhyāṃ namaḥ | oṃ śīṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne madhyamābhyāṃ namaḥ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne anāmikābhyāṃ namaḥ | oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne karatalakarapṛṣṭhābhyāṃnamaḥ | dehanyāsaḥ oṃ yaṃ oṃ īśānāya namaḥ śirasi | oṃ vāṃ oṃ tatpuruṣāya namo mukhe | oṃ śiṃ oṃ aghorāya namo hṛdaye | oṃ maṃ oṃ vāmadevāya namo guhye | oṃ naṃ oṃ sadyojātāya namaḥ pādadvaye | oṃ oṃ oṃ praṇavāya namaḥ sarvāṅge | aṅganyāsaḥ oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne hṛdayāya namaḥ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne śirase svāhā | oṃ śiṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne śikhāyai vaṣaṭ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne kavacāya huṁ | oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne netratrayāya vauṣaṭ | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne astrāya phaṭ | p. 182) sthitinyāsakramaḥ (gṛhasthānām) karanyāsaḥ oṃ śiṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne madhyamābhyāṃ namaḥ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne tarjanībhyāṃ namaḥ | oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ | oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne anāmikābhyāṃ namaḥ | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ | dehanyāsaḥ oṃ śiṃ oṃ aghorāya namo hṛdaye | oṃ vāṃ oṃ vāmadevāya namo guhye | oṃ yaṃ oṃ sadyojātāya namaḥ pādadvaye | oṃ naṃ oṃ īśānāya namaḥ śirasi | oṃ maṃ oṃ tatpuruṣāya namo mukhe | oṃ oṃ oṃ praṇavāya namaḥ sarvāṅge | aṅganyāsaḥ oṃ śiṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne kavacāya huṃ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne netratrayāya vauṣaṭ | oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne astrāya phaṭ | oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne hṛdayāya namaḥ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne śirase svāhā | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne śikhāyai vaṣaṭ | p. 183) saṃhāranyāsakramaḥ (vānaprasthasaṃnyāsinām) karanyāsaḥ oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne anāmikābhyāṃ namaḥ | oṃ śiṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne madhyamābhyāṃ namaḥ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne tarjanībhyāṃ namaḥ | oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ | dehanyāsaḥ oṃ naṃ oṃ sadyojātāya namaḥ pādadvaye | oṃ maṃ oṃ vāmadevāya namo guhye | oṃ śiṃ oṃ aghorāya namo hṛdaye | oṃ vāṃ oṃ tatpuruṣāya namo mukhe | oṃ yaṃ oṃ īśānāya namaḥ śirasi | oṃ oṃ oṃ praṇavāya namaḥ sarvāṅge | aṅganyāsaḥ oṃ naṃ oṃ aluptaśaktidhāmne astrāya phaṭ | oṃ maṃ oṃ svatantraśaktidhāmne netratrayāya vauṣaṭ | oṃ śiṃ oṃ anādibodhaśaktidhāmne kavacāya huṃ | oṃ vāṃ oṃ nityatṛptiśaktidhāmne śikhāyai vaṣaṭ | oṃ yaṃ oṃ sarvajñaśaktidhāmne śirase svāhā | oṃ oṃ oṃ anantaśaktidhāmne hṛdayāya namaḥ | ########### END OF FILE #######